Samazinot nodokļus, valsts cer ierobežot cenu kāpumu un atvieglot iedzīvotāju ikdienas izdevumus. Tomēr uzņēmēji un ekonomisti nereti brīdina: valsts budžets ieņēmumus zaudēs jebkurā gadījumā, bet nav garantijas, ka nodokļu samazinājums pilnā apmērā nonāks līdz pircējam. Daļu ieguvuma var paturēt piegādes ķēdē iesaistītie uzņēmumi, bet pārējo var aizēnot tirgus cenu svārstības. Latvijā 2026. gadā īstenoti divi šādi nodokļu politikas eksperimenti — pārtikas produktiem un degvielai.


Finanšu ministrijas (FM) 11. novembrī publicētā analīze un jaunākie oktobra statistikas dati ļauj salīdzināt abu lēmumu praktisko ietekmi. Rezultāti ir visai atšķirīgi. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana sakrita ar ievērojamu cenu kritumu atsevišķiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, savukārt oktobrī ieviesto degvielas akcīzes nodokļa atvieglojumu vidējais dīzeļautomobiļa vadītājs mēneša griezumā tikpat kā neizjuta.


Solīja astoņu centu samazinājumu, bet dīzeļdegviela uz nedēļu kļuva lētāka vien par 1,2 centiem

Septembra beigās Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā. No 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim akcīzes nodokļa pagaidu likme dīzeļdegvielai tika samazināta par 16,7% — no 396 līdz 330 eiro par 1000 litriem, sasniedzot Eiropas Savienībā noteikto minimālo līmeni. Vienlaikus pirmo reizi šogad tika samazināta arī akcīze bezsvina benzīnam — par 11,7%, nosakot pagaidu likmi 490 eiro par 1000 litriem.


Likumprojekta anotācijā ietvertie aprēķini patērētājiem šķita daudzsološi. Akcīzes nodokļa samazinājums veidoja aptuveni 6,5–6,6 centus par litru, bet, pieskaitot arī 21% PVN, kas tiek piemērots akcīzes nodoklim, degvielas mazumtirdzniecības cenai teorētiski vajadzēja samazināties gandrīz par astoņiem centiem litrā. Tas gan būtu iespējams tikai tad, ja nodokļa samazinājums pilnībā atspoguļotos degvielas uzpildes staciju cenās. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība, ZZS) jau grozījumu pieņemšanas laikā brīdināja, ka cenu samazinājums uzpildes stacijās varētu būt novērojams ar zināmu kavēšanos un tikai daļējā apmērā.


Kā liecina Finanšu ministrijas 11. novembrī publicētie dati, oktobrī degvielas vidējās cenas salīdzinājumā ar septembri praktiski nemainījās. Dīzeļdegvielas vidējā cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās oktobrī bija 2,079 eiro par litru jeb par 38,1% augstāka nekā pērnā gada oktobrī. Savukārt 95. markas benzīna litrs vidēji maksāja 1,932 eiro, kas ir par 27,9% vairāk nekā pirms gada.


Aplūkojot Finanšu ministrijas apkopoto cenu dinamiku pa nedēļām, redzams, ka oktobra pirmajā nedēļā degvielas tirgus tomēr reaģēja uz nodokļa samazinājumu. Taču benzīnam un dīzeļdegvielai šī reakcija bija ļoti atšķirīga:

  • 95. markas benzīna cena vidēji samazinājās par 7,5 centiem litrā. Tātad gandrīz viss aprēķinātais nodokļa atvieglojums atspoguļojās cenās degvielas uzpildes stacijās.
  • Dīzeļdegvielas cena samazinājās tikai par 1,2 centiem litrā. Tas ir vairāk nekā sešas reizes mazāk par teorētiski iespējamo samazinājumu. Turklāt tieši dīzeļdegvielas izmaksu mazināšana bija viens no galvenajiem likuma mērķiem, lai atbalstītu pārvadātājus un tautsaimniecību kopumā.

Jau oktobra otrajā nedēļā pasaules tirgos atsākās naftas cenu kāpums, ko veicināja ieilgušais militārais konflikts Persijas līča reģionā un kuģniecības traucējumi Hormuza šaurumā. Rezultātā ārējo tirgus faktoru ietekme pilnībā aizēnoja īslaicīgo cenu samazinājumu. Tikmēr valsts budžetam trīs mēnešu degvielas akcīzes atvieglojums nozīmē konkrētus ieņēmumu zaudējumus. Tā negatīvā ietekme uz valsts pamatbudžeta ieņēmumiem tiek lēsta 14,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 9,6 miljoni attiecināmi uz 2026. gada naudas plūsmu, bet atlikušie 4,8 miljoni — uz 2027. gada sākumu.


Kāpēc PVN samazinājums pārtikai devis citādu rezultātu?

Uz degvielas cenu situācijas fona pavisam citādi izskatās valdības lēmums samazināt PVN atsevišķiem pārtikas produktiem. No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam Latvijā četrām pirmās nepieciešamības pārtikas produktu grupām tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējo 21% vietā. Tā attiecas uz visu veidu maizi, svaigu pienu, atdzesētu mājputnu gaļu un olām.


Matemātiski PVN likmes samazinājums no 21% līdz 12%, nemainoties pārējām cenas sastāvdaļām, ļautu preces cenu samazināt par 7,44%. Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktais cenu monitorings liecina, ka faktiskais cenu kritums šajās produktu grupās bijis vēl lielāks.


Saskaņā ar PTAC publicētajiem monitoringa rezultātiem no 1. jūnija līdz 1. septembrim četru produktu grupu cenas vidēji samazinājās par 10,18%. Maize kļuva lētāka par 9,01%, piens — par 10,8%, mājputnu gaļa — par 8,89%, bet olas — par 12,03%.


Savukārt oktobra dati liecina, ka pārtikas cenas Latvijā kopumā bija par 5,4% zemākas nekā pirms gada, salīdzinot ar 4,8% samazinājumu septembrī. Tomēr šeit jāņem vērā būtiska nianse: pārtikas cenu deflācija sākās jau aprīlī, proti, vēl pirms PVN samazināšanas, un aptvēra gandrīz visas pārtikas produktu grupas. Līdz ar to visu cenu kritumu piedēvēt tikai nodokļa atvieglojumam nebūtu pamatoti.


Pārtikas cenu samazinājums kopējo gada inflāciju pazemināja par 1,1 procentpunktu, palīdzot oktobrī noturēt patēriņa cenu pieaugumu Latvijā 3,1% līmenī. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas prognoze paredz, ka 2026. gadā vidējā inflācija varētu nedaudz pārsniegt 3%. Salīdzinājumam — eirozonā oktobra inflācija saskaņā ar sākotnējo novērtējumu paātrinājās līdz 4,0%.


Atšķirīgo rezultātu pārtikas un degvielas tirgū vismaz daļēji varētu skaidrot ar šo nozaru darbības īpatnībām un cenu uzraudzības mehānismiem:

  1. Pārskatāmākas cenas un mazumtirdzniecības tīklu konkurence. Pircējs veikalā var salīdzinoši viegli pamanīt, kā mainījusies konkrētas maizes vai piena pakas cena. Turklāt atsevišķu pārtikas produktu cenu izmaiņas tiek uzraudzītas valsts līmenī, iesaistoties CSP, PTAC un Konkurences padomei. Mazumtirdzniecības tīkli PVN samazinājumu izmantoja arī kā iespēju konkurēt ar cenām, un šī konkurence ietekmēja ne tikai produktus ar samazināto nodokļa likmi, bet arī citas preču grupas.
  2. Degvielas cenu atkarība no pasaules tirgiem. Dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenu ietekmē naftas produktu biržas kotācijas un valūtu kursu svārstības. Tā kā vairumtirdzniecības cenas var mainīties katru dienu, autovadītājam ir gandrīz neiespējami noteikt, cik lielā mērā konkrētajā degvielas uzpildes stacijas cenā atspoguļojas 6,6 centu nodokļa samazinājums un cik lielā mērā — iepirkuma cenu vai tirgotāja uzcenojuma izmaiņas. Turklāt Eiropas dīzeļdegvielas tirgū joprojām pastāv ierobežojumi pārstrādes jaudu un piedāvājuma ziņā, tādēļ dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenu piemaksas var saglabāties augstākas nekā benzīnam.

Kas autovadītājus un pircējus sagaida no 2027. gada 1. janvāra?

Mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem būtiskākais secinājums no oktobra statistikas saistīts nevis ar jau notikušo, bet gan ar gaidāmajām izmaiņām tuvāko divu mēnešu laikā.


Finanšu ministrija prognozē, ka novembrī gada inflācija Latvijā vēl saglabāsies aptuveni 3% līmenī, taču jau decembrī cenu kāpums varētu paātrināties. Turklāt 2026. un 2027. gada mijā vienlaikus gaidāmi divi būtiski faktori:

  • Degvielas akcīzes nodokļa likmju atgriešanās ierastajā līmenī no 2027. gada 1. janvāra. Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā noteikto pagaidu atvieglojumu darbības termiņš beidzas 2026. gada 31. decembrī. Ja pašlaik koalīcijas sarunās topošā valdība vai 15. Saeima nepieņems atsevišķu lēmumu par atvieglojumu pagarināšanu, no jaunā gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai automātiski pieaugs no 330 līdz 467 eiro par 1000 litriem, bet benzīnam — no 490 līdz 555 eiro. Jāņem vērā, ka arī pirms oktobra piemērotā dīzeļdegvielas akcīzes likme 396 eiro apmērā bija pagaidu atvieglojums. Ja nodokļa pieaugums pilnībā tiktu iekļauts mazumtirdzniecības cenā un pārējās cenas sastāvdaļas nemainītos, dīzeļdegvielas litrs varētu sadārdzināties aptuveni par 16,6 centiem, bet benzīna litrs — par 7,9 centiem, ieskaitot PVN. Faktiskās cenu izmaiņas degvielas uzpildes stacijās būs atkarīgas arī no biržas kotācijām, iepirkuma cenām un tirgotāju uzcenojumiem.
  • Pārtikas cenu tendences maiņa. Septembrī Latvijas pārtikas ražotāju realizācijas cenas jau sāka pieaugt — par 0,6% salīdzinājumā ar augustu. Savukārt ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization, FAO) pasaules pārtikas cenu indekss gada laikā palielinājās par 5,9%. Finanšu ministrija brīdina, ka 2027. gadā no jauna pārtikas cenu kāpuma, visticamāk, neizdosies izvairīties. Turklāt samazinātās 12% PVN likmes piemērošanas termiņš maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām beigsies 2027. gada 30. jūnijā.

Uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kuru ikdienas izdevumi lielā mērā atkarīgi no degvielas patēriņa, ir vērts savlaicīgi izvērtēt iespējamo izmaksu pieaugumu. Tas attiecas gan uz kurjeriem un reģionālajiem pārvadātājiem, gan uz tiem, kuri ik dienu mēro ceļu uz darbu no pilsētas apkārtnes.

Plānojot 2027. gada pirmā ceturkšņa budžetu, būtu lietderīgi ņemt vērā scenāriju, kurā dīzeļdegvielas cenas nodokļu komponente pieaug aptuveni par 16,6 centiem litrā, bet benzīnam — par 7,9 centiem. Tas nenozīmē, ka degvielas mazumtirdzniecības cenas noteikti palielināsies tieši par šādu summu. Tomēr, ja rudenī ieviestie pagaidu atvieglojumi netiks pagarināti, šāds nodokļu pieaugums būs nozīmīgs papildu risks gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izdevumiem.


#Latvija #Ekonomika #DegvielasCenas #Inflācija #Nodokļi #Saeima #ViktorsValainis