
Septembra beigās un oktobrī Ministru prezidents Andris Kulbergs no politiskā spēka «Apvienotais saraksts» uzdeva LMT un Tet valdēm līdz 17. novembrim sagatavot savus priekšlikumus Telia piederošo kapitāldaļu izpirkšanai. Vienlaikus premjers pieprasīja atteikties no dārgu ārējo konsultantu piesaistes, par kuru līgumiem un izmaksām domstarpības bija sākušās jau septembra beigās (
Līdz noteiktajam termiņam LMT paziņoja, ka ir saņēmis oficiālu piedāvājumu no viena globāla investora. Savukārt 19. novembrī uzņēmums informēja, ka sarunu rezultātā saņemts piedāvājums arī no otra starptautiska investora (LSM, 17.11.2026., LSM, 19.11.2026.).
LMT piedāvātā risinājuma galvenie nosacījumi ir šādi:
- Piesaistītais starptautiskais investors izpirktu Telia kapitāldaļas, neizmantojot valsts budžeta līdzekļus.
- Pirkuma līgumu būtu iespējams parakstīt sešu nedēļu laikā, bet visu darījumu pabeigt gada laikā.
- Īstenojot šo modeli, Latvijas valsts kase jau 2027. gadā varētu saņemt vairāk nekā 300 miljonus eiro. Šādu aplēsi paudis LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Vienlaikus publiski nav izskaidrots detalizēts mehānisms, kā valsts iegūtu minētos 300 miljonus eiro. Tādēļ pagaidām tā ir LMT sākotnējā aplēse, nevis garantēti ieņēmumi valsts budžetā.
Taču tajā pašā 17. novembrī Saeima ar 57 deputātu balsīm apstiprināja Andra Kulberga otro valdību. To atbalstīja 50 koalīcijas deputāti no «Apvienotā saraksta» un «Nacionālās apvienības», kā arī septiņi opozīcijā esošās partijas «Latvija pirmajā vietā» pārstāvji (LV portāls).
Jaunās valdības deklarācijā paredzēta cita notikumu secība: vispirms apvienot LMT un Tet, pēc tam iekļaut apvienoto uzņēmumu jaunveidojamajā Latvijas Attīstības fondā un tikai tad lemt par kapitāldaļu pārdošanu (LSM).
Abu pieeju būtiskākās atšķirības ir saistītas ar finansējumu, termiņiem un risku sadalījumu.
LMT piedāvātajā scenārijā privātais investors vispirms iegādātos Telia kapitāldaļas. Pēc tam sekotu abu uzņēmumu apvienošana, lai izmantotu tās radītās sinerģijas iespējas. Kā norāda LMT, valstij nebūtu jāfinansē kapitāldaļu izpirkšana, turklāt jau nākamajā gadā budžets varētu iegūt vairāk nekā 300 miljonus eiro. Darījumu paredzēts pabeigt aptuveni 12 mēnešos. Šā modeļa galvenais risks ir jauna līdzīpašnieka ienākšana uzņēmumos vēl pirms to apvienošanas.
Savukārt valdības iecerētais modelis paredz pretēju secību. Deklarācijā nav norādīts, cik valstij varētu izmaksāt pārejas posms, un nav arī skaidru termiņu, kad budžetā varētu ienākt nauda.
Vispirms būtu jāpieņem atsevišķs likums par Latvijas Attīstības fondu, jāvienojas ar pārējiem akcionāriem par uzņēmumu reorganizācijas nosacījumiem un tikai pēc tam jārisina jautājums par jaunu investoru piesaisti.
Šāda pieeja potenciāli varētu palielināt apvienotā uzņēmuma vērtību. Tomēr pastāv arī risks, ka sarunas ieilgs, valsts aktīvu pārvaldība kļūs sarežģītāka un reorganizācijas laikā abu uzņēmumu tirgus vērtība samazināsies.
Zīmīgi, ka vēl 30. septembrī pats premjers Kulbergs piedāvāja vispirms izpirkt Telia kapitāldaļas, pēc tam apvienot LMT un Tet un piesaistīt stratēģisko partneri. Jaunajā valdības deklarācijā šī secība faktiski ir mainīta. Kāpēc pieeja mainījusies, sabiedrībai pagaidām nav pietiekami izskaidrots.
Sarežģītā īpašumtiesību struktūra: kāpēc LMT un Tet nākotne ir savstarpēji saistīta
Ilgstošās domstarpības par abu telekomunikāciju uzņēmumu nākotni lielā mērā izskaidrojamas ar to savstarpēji saistīto īpašumtiesību struktūru. Tās dēļ akcionāru formālās kapitāldaļas ne vienmēr atspoguļo viņu faktisko ekonomisko līdzdalību.
Tet kapitālā 51 % pieder Latvijas valstij ar SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"» starpniecību, savukārt 49 % pieder Zviedrijas Telia meitasuzņēmumam «Tilts Communications».
LMT kapitāls sadalīts starp četriem akcionāriem:
- Telia un tās meitasuzņēmumam «Sonera Holding» tieši pieder 49 %;
- VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) pieder 23 %;
- valstij piederošajam Possessor — 5 %;
- uzņēmumam Tet — vēl 23 %.
Ja Tet piederošos 23 % LMT kapitāla sadala proporcionāli paša Tet akcionāru līdzdalībai, aina būtiski mainās.
Ar Tet starpniecību Telia netieši kontrolē vēl 11,27 % LMT kapitāla (49 % no 23 %), savukārt Latvijas valstij netieši pieder vēl 11,73 % (51 % no 23 %).
Tādējādi Telia kopējā ekonomiskā līdzdalība LMT ir aptuveni 60,3 %, bet Latvijas valstij — 39,7 % (LSM).
Tieši šī iemesla dēļ nozīmīgam darījumam nepieciešams vienots, ar abiem uzņēmumiem saskaņots risinājums.
Jau 2025. gada jūlijā tika parakstīts saprašanās memorands par Telia izstāšanos no abu uzņēmumu kapitāla. Tomēr tā darbības termiņš beidzās 2026. gada 31. jūlijā, un memorands netika pagarināts (LV portāls).
Latvijas Attīstības fonds un jautājums par interešu līdzsvaru
Situāciju vēl interesantāku padara 19. novembrī izziņotais premjera lēmums par iespējamu jaunu amatpersonu valdībā.
Andris Kulbergs ir uzaicinājis Tet valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Uldi Tatarčuku pievienoties valdībai, lai koordinētu Latvijas Attīstības fonda izveidi un kapitāla tirgus stiprināšanu (LSM).
Saskaņā ar valdības deklarācijā izklāstīto ieceri Latvijas Attīstības fondam būtu jāapvieno vienotā pārvaldībā valsts nozīmīgākie aktīvi.
Papildus Tet un LMT fondā plānots iekļaut arī «Latvenergo», «Latvijas valsts meži», «Valsts nekustamie īpašumi», «Latvijas Loto», kā arī valstij piederošo mazākuma kapitāldaļu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatorā «Augstsprieguma tīkls».
Fonda finansēšanas iecere ir vērienīga: paredzēts emitēt obligācijas līdz divu miljardu eiro apmērā un piesaistīt līdz četriem miljardiem eiro no privātajiem un institucionālajiem investoriem.
Šie pasākumi cita starpā iecerēti, lai mazinātu sekas, ko Latvijas ekonomikā varētu radīt ierobežotā Eiropas Savienības jaunā daudzgadu budžeta finansējuma ieplūde līdz 2029. gadam. Runa ir par ES budžeta periodu no 2028. līdz 2034. gadam.
Uldis Tatarčuks ir apliecinājis gatavību uzņemties jaunos pienākumus un Saeimas apstiprinājuma gadījumā atstāt Tet vadītāja amatu.
Šeit būtisks ir vēl kāds apstāklis. Tet vadība jau daudzus gadus konsekventi aizstāvējusi ideju vispirms apvienot Tet un LMT, turpretī LMT vadība iepriekš uzsvērusi patstāvīgas attīstības priekšrocības.
Tagad arī LMT piedāvātais risinājums paredz uzņēmumu apvienošanu, taču tikai pēc investora piesaistes.
Tet vadītāja iespējamā pāriešana amatā, kurā viņš koordinētu fonda izveidi un piedalītos abu telekomunikāciju uzņēmumu turpmākās attīstības virziena noteikšanā, aktualizē jautājumu par interešu līdzsvaru galīgā darījuma modeļa izvēlē.
Tas ir jautājums, kuram uzmanība būs jāpievērš gan parlamentam, gan sabiedrībai.
Abu pušu argumenti un vilcināšanās cena valsts budžetam
Tet un LMT apvienošanas atbalstītāju argumentiem ir ekonomisks pamatojums.
Vienots nacionālais telekomunikāciju uzņēmums, kas apvienotu mobilo sakaru tīklus, optiskās šķiedras infrastruktūru, datu centrus un televīzijas pakalpojumus, potenciāli varētu samazināt izmaksas, novēršot infrastruktūras un IT sistēmu dublēšanos.
Turklāt šāda apvienotā uzņēmuma mazākuma kapitāldaļu pārdošana nākotnē varētu nodrošināt lielākus ieņēmumus nekā divu atsevišķu uzņēmumu kapitāldaļu pārdošana.
Tomēr publiskajās diskusijās banku sektora pārstāvji pievērsuši uzmanību arī trešajai iespējai, kas politiskajos strīdos nereti paliek otrajā plānā.
Proti, vai valstij vispār būtu jāsteidz pārtraukt sadarbību ar Telia?
Iespējams, ilgtermiņa partnerības turpināšana ar pieredzējušu Skandināvijas telekomunikāciju investoru būtu prognozējamāka un ekonomiski izdevīgāka nekā jauna līdzīpašnieka meklēšana (LSM).
Tomēr laika faktors Latvijas valsts finansēm kļūst arvien nozīmīgāks.
Novembrī pats premjers Kulbergs atzina, ka Latvijas publiskās finanses atrodas uz «plāna ledus».
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas sagatavoti 2027. gada budžeta ciklam, vispārējās valdības parāds no aptuveni 48 % no IKP 2026. gadā varētu pieaugt līdz aptuveni 54 %, sākot ar 2029. gadu.
Savukārt valsts parāda procentu maksājumi vien jau 2027. gadā varētu sasniegt aptuveni 681 miljonu eiro gadā (Ministru kabineta materiāli).
Šādos apstākļos iespējamie vienreizējie ieņēmumi vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā, turklāt bez papildu budžeta izdevumiem Telia kapitāldaļu izpirkšanai, valstij būtu ievērojams finanšu resurss.
Salīdzinājumam — 300 miljoni eiro atbilst aptuveni 44 % no 2027. gadam prognozētajiem valsts parāda procentu maksājumiem.
Tomēr jāuzsver, ka šāda scenārija īstenošana un attiecīgo līdzekļu faktiska saņemšana pagaidām nav garantēta.
Kas notiks tālāk, un ko tas nozīmē abonentiem?
Tuvāko lēmumu pieņemšanas grafiks jau ir noteikts:
- Līdz 2026. gada 24. novembrim valsts aktīvu pārvaldītājam Possessor jāapkopo LMT un Tet valžu iesniegtie priekšlikumi un jāsagatavo padziļināts iespējamo risinājumu finanšu un juridiskais izvērtējums.
- Līdz 2026. gada 1. decembrim Ekonomikas ministrijai, kuru jaunajā valdībā vada «Apvienotā saraksta» pārstāvis Edgars Štelmahers, jāiesniedz valdībai gala ziņojums.
Latvijas iedzīvotājiem un abu operatoru klientiem gaidāmais darījums pats par sevi nenozīmē tūlītējas izmaiņas sakaru tarifos vai spēkā esošajos līgumos.
Pat pēc LMT piedāvātā ātrākā scenārija darījuma pabeigšanai ar investoru būtu nepieciešams aptuveni gads. Savukārt Latvijas Attīstības fonda izveidei vispirms vajadzēs pieņemt atsevišķu likumu.
Tomēr valdības decembra lēmumiem būs būtiska nozīme.
Tie noteiks, kā nākotnē sadalīsies valsts un privātā kapitāla ietekme divos no Latvijas nozīmīgākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem, cik veiksmīgi varēs īstenot to apvienošanu un kādas būs šī procesa ilgtermiņa sekas.
Iedzīvotājiem svarīgākais jautājums ir nevis tas, kurš uzņēmums vai investors uzvarēs sarunās, bet gan tas, vai izraudzītais risinājums veicinās konkurenci, uzlabos pakalpojumu kvalitāti un palīdzēs nodrošināt pieejamas cenas patērētājiem.
#LatvijasEkonomika #Latvija #Rīga #LMT #Tet #Telia #AndrisKulbergs #UldisTatarčuks #IngmārsPūķis #ApvienotaisSaraksts #LatvijasValstsBudžets