Latvijā panākta vienošanās par topošās valdības koalīcijas sastāvu. Ministru prezidents Andris Kulbergs 15. novembrī paziņoja, ka Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) vienojušies par sadarbību. Abiem politiskajiem spēkiem kopā ir 51 no 100 Saeimas deputātu mandātiem. Formāli ar to pietiek parlamentārā vairākuma nodrošināšanai, taču topošās valdības pozīcijas būs ārkārtīgi trauslas.


Jaunā koalīcija iecerējusi pievērsties valsts finanšu sakārtošanai, ekonomikas izaugsmei, drošībai un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai. Tomēr tas, vai tai izdosies īstenot sabiedrībā nepopulāras reformas, būs atkarīgs ne tikai no partiju vadītāju savstarpējām vienošanām, bet arī no katra koalīcijas deputāta balsojuma.


Kā liecina Ministru kabineta 15. novembrī publicētais oficiālais paziņojums, vienošanās par sadarbību ir panākta, taču sarunas par konkrētiem valdības uzdevumiem vēl turpinās. Koalīcijas dokumenti vēl ir jāizstrādā un jāparaksta.


<span style="font-weight: normal;">Vairākums, kurā nedrīkst zaudēt nevienu balsi</span>

Saskaņā ar Saeimas oficiālo informāciju deputātu mandāti parlamentā sadalīti šādi:

  • Apvienotais saraksts — 41 deputāts.

  • Latvija pirmajā vietā — 17 deputāti.

  • Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši — 15 deputāti.

  • Nacionālā apvienība — 10 deputāti.

  • Progresīvie — 10 deputāti.

  • Jaunā Vienotība — 7 deputāti.

Apvienotā saraksta 41 mandāts kopā ar Nacionālās apvienības 10 mandātiem topošajai koalīcijai nodrošina tieši 51 vietu Saeimā. Pārējām partijām kopā ir 49 mandāti.


Šāda situācija būtiski atšķiras no koalīcijas, kura var atļauties zaudēt vairākas balsis, neapdraudot balsojuma iznākumu. Ja Saeimas sēdē piedalās visi 100 deputāti un pārējie 49 balso pret, pietiek ar viena koalīcijas deputāta pāriešanu pretējā pusē, lai balsis sadalītos 50 pret 50. Ja tā rīkotos divi koalīcijas deputāti, pret valdības ieceri jau veidotos 51 balss vairākums pret 49.


Protams, ne visiem lēmumiem nepieciešams vienāds balsu skaits, un ne katrā balsojumā piedalās visi Saeimas deputāti. Tomēr tas nemaina galveno politisko problēmu: valdībai, kura paļaujas uz savām 51 balsīm, būs pastāvīgi jānodrošina koalīcijas vienotība.


Īpaši sarežģīta situācija var izveidoties, lemjot par valsts izdevumu samazināšanu. Vienoties par nepieciešamību taupīt kopumā ir viens, bet panākt vienprātību par konkrētām iestādēm, programmām un pabalstiem, kurus skars pārmaiņas, — pavisam kas cits.


Valdība bez Jaunās Vienotības

Vēl oktobrī Apvienotais saraksts apsvēra vairākus iespējamos sadarbības modeļus nākamās valdības veidošanai. Starp potenciālajiem partneriem tika minēta arī Jaunā Vienotība.


Tomēr galu galā izvēle kritusi par labu Nacionālajai apvienībai. Oficiālajā paziņojumā Kulbergs šo lēmumu pamatoja ar abu politisko spēku ilgstošo sadarbību un līdzīgajiem uzskatiem.


Vienlaikus Ministru prezidents publiski pauda šaubas par to, vai partijas, kas veidojušas līdzšinējo politisko sistēmu, ir gatavas mainīt savu darba pieeju. Īpaši viņš izcēla Jauno Vienotību.


Jaunajai koalīcijai šāda izvēle nozīmē atteikšanos no plašākas politiskās savienības par labu divu partiju modelim, kura dalībnieki cer ātrāk vienoties un pieņemt kopīgus lēmumus.


Šādam risinājumam ir acīmredzamas priekšrocības: mazāk sarunu dalībnieku, mazāk programmatisku domstarpību un skaidrāks politiskās atbildības sadalījums.


Taču pastāv arī otra puse. Jo mazāk deputātu atbalsta valdību, jo lielāku nozīmi iegūst iekšējie konflikti un katrs atsevišķais balsojums.


Trīs ministrijas Nacionālajai apvienībai

Nacionālajai apvienībai piedāvāts izvirzīt kandidātus Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas vadībai.


Tās nebūt nav maznozīmīgas atbildības jomas.


Iekšlietu ministrijas pārziņā ir būtiski iekšējās drošības jautājumi, padotībā esošo dienestu darbība un robežapsardzība. Savukārt Kultūras ministrija ietekmē valsts kultūrpolitiku un ar to saistīto budžeta programmu finansējumu.


Tomēr iedzīvotājiem visjutīgākās pārmaiņas varētu būt saistītas tieši ar Labklājības ministriju. Tās kompetencē ietilpst pensiju sistēma, sociālā aizsardzība un valsts politika sociālo pabalstu jomā.


Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tam, kurš kļūs par nākamo labklājības ministru. Ņemot vērā izskanējušos paziņojumus par nepieciešamību pārskatīt valsts izdevumus, sabiedrībai ir svarīgi zināt, kādas konkrētas izmaiņas koalīcija plāno sociālajā jomā.


Arī Latvijas Sabiedriskā medija 15. novembra ziņās vēstīts, ka Nacionālā apvienība apsver iespēju iekšlietu ministra amatā saglabāt Jāni Dombravu, savukārt kultūras ministra amatam tiek virzīts Nauris Puntulis. Kandidāts labklājības ministra amatam pagaidām vēl nav noteikts.


Kulbergs arī piedāvājis pašreizējam aizsardzības ministram Raivim Melnim turpināt darbu amatā.


Opozīcija var kļūt par nepieciešamu sabiedroto

Viena no topošās valdības īpatnībām ir tā, ka Ministru prezidents jau tagad runā par nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību ar opozīcijas partijām.


Kulbergs piedāvājis regulāri, vēlams reizi mēnesī, tikties ar opozīcijas pārstāvjiem, kā arī piešķirt opozīcijai amatus Saeimas komisijās.


Situācijā, kad koalīcijai ir tikai 51 balss, šādu iniciatīvu ir grūti uzskatīt vienīgi par politiskas pieklājības žestu.


Lai īstenotu sarežģītas reformas, valdībai var būt nepieciešams arī to deputātu atbalsts, kuri oficiāli neietilpst koalīcijā.


Nozīmīga loma šajā situācijā varētu būt partijai Latvija pirmajā vietā, kurai Saeimā ir 17 mandāti. Tās līderis Ainārs Šlesers, kā vēsta LSM, iepriekš pieļāvis iespēju atbalstīt AS un NA valdību. Vienlaikus partija paudusi iebildumus pret iespējamo Jāņa Dombravas palikšanu iekšlietu ministra amatā.


Tas liecina, ka papildu balsis ne vienmēr būs iespējams iegūt bez nosacījumiem. Atsevišķos jautājumos potenciālie sabiedrotie var pieprasīt kompromisus.


Vienlaikus opozīcijas deputātu atbalsts konkrētam likumprojektam nenozīmē viņu partiju pievienošanos valdošajai koalīcijai. Valdība var iegūt situatīvu vairākumu vienos jautājumos, bet citos sastapties ar pretestību.


Kurš uzņemsies atbildību par budžeta taupības pasākumiem?

15. novembra paziņojumā Kulbergs valsts finanšu stāvokli raksturo kā kritisku un brīdina par riskiem, kas, viņaprāt, varētu rasties līdz 2030. gadam.


Tomēr politiķa paziņojums par smagu budžeta situāciju pats par sevi vēl nepierāda nepieciešamību samazināt konkrētus sociālos pabalstus vai programmu finansējumu.


Šādi lēmumi ir jāpamato ar publiski pieejamiem aprēķiniem: cik daudz līdzekļu plānots ietaupīt, kādas ir iespējamās alternatīvas un kā šo lēmumu sekas ietekmēs dažādas sabiedrības grupas.


Atsevišķs jautājums ir politiskā atbildība. Koalīcijā ar 51 mandātu abas partijas būs nepieciešamas tās pastāvēšanai. Apvienotais saraksts nevarēs paļauties tikai uz savu 41 deputātu, savukārt Nacionālajai apvienībai būs iespēja būtiski ietekmēt strīdīgu lēmumu saskaņošanu.


Īpaši skaidri tas varētu izpausties gadījumā, ja Labklājības ministrija rosinās izmaiņas pabalstu sistēmā vai citās sociālajās garantijās.


Šādā situācijā sabiedrībai ir tiesības prasīt skaidrojumus ne tikai no atbildīgā ministra, bet arī no Ministru prezidenta, visas koalīcijas un deputātiem, kuri atbalstīs attiecīgo lēmumu.


Atsaukšanās uz nepieciešamību taupīt nedrīkst aizstāt diskusiju par to, kāpēc samazinājumi tiek piedāvāti tieši šajās, nevis citās izdevumu pozīcijās.


Kas vēl nav izlemts?

Uz 16. novembri AS un NA panāktā vienošanās vēl nenozīmē, ka jaunais Ministru kabinets ir pilnībā izveidots un apstiprināts.


Partijām vēl jāpabeidz sarunas, jāizraugās kandidāti atlikušajiem amatiem, jāvienojas par valdības rīcības plānu un jānodrošina valdībai nepieciešamais Saeimas atbalsts.


Turklāt pagaidām nav pamata uzskatīt, ka konkrēts nākotnes reformu saraksts jau būtu apstiprināts. No Ministru prezidenta paziņojuma ir zināmi galvenie darbības virzieni, taču ne visi paredzētie pasākumi, to īstenošanas termiņi un finansiālās sekas.


Topošās koalīcijas galvenais politiskais paradokss jau ir redzams: Kulbergs vēlas īstenot izlēmīgas pārmaiņas, taču ir izvēlējies parlamentārā vairākuma modeli, kurā gandrīz katrai balsij var būt izšķiroša nozīme.


Diviem koalīcijas partneriem var būt vieglāk savstarpēji vienoties. Taču panākt šo vienošanos apstiprināšanu Saeimā būs pavisam cits uzdevums.


Tieši pirmo nozīmīgo balsojumu rezultāti, īpaši valsts finanšu un sociālās politikas jautājumos, parādīs, vai 51 mandāta vairākums spēs kļūt par stabilu valdības pamatu vai arī tai regulāri nāksies meklēt atbalstu ārpus koalīcijas.


#Latvija #LatvijasPolitika #Saeima #Parlaments #Koalīcija #LatvijasValdība #Kulbergs #AndrisKulbergs #ApvienotaisSaraksts #NacionālāApvienība