No 2027. gada 1. aprīļa Latvijā būs pieejams jauns, vienkāršots nodokļu režīms nelielas saimnieciskās darbības veicējiem. Pašreizējās 25% mikrouzņēmumu nodokļa likmes vietā cilvēki, kuri tikai sāk savu saimniecisko darbību, noteiktos apstākļos varēs maksāt 10% no apgrozījuma. Nodoklis tiks aprēķināts automātiski, un saimnieciskās darbības reģistrācijai nebūs atsevišķi jāiesniedz pieteikums Valsts ieņēmumu dienestā.
Tomēr jaunajam režīmam ir būtisks trūkums — 10% nodoklis neietver valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tāpēc zemāka nodokļa likme ne vienmēr nozīmē, ka šis risinājums būs izdevīgāks par līdzšinējiem nodokļu režīmiem.
Attiecīgos likuma grozījumus Saeima pieņēma 17. septembrī. Finanšu ministrija 27. oktobrī publicēja plašāku skaidrojumu, savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaiņas iekļāva 3. novembrī publicētajā nodokļu normatīvo aktu pārskatā.
Kas varēs maksāt 10% nodokli?
Jaunais režīms saucas iesācēju mikrouzņēmumu nodoklis. Tas paredzēts cilvēkiem, kuri vēlas sākt nelielu saimniecisko darbību un patstāvīgi gūt ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus privātpersonām.
Piemēram, šo iespēju varētu izmantot privātskolotājs, dārza darbu veicējs, dažādu sadzīves pakalpojumu sniedzējs vai cilvēks, kurš pārdod paša darinātas preces.
Taču 10% likme nebūs pieejama ikvienam.
Galvenie nosacījumi:
- Gada apgrozījums nepārsniedz 12 000 eiro.
- Preces tiek pārdotas vai pakalpojumi sniegti tikai fiziskām personām, kuras tos iegādājas personīgām, nevis saimnieciskās darbības vajadzībām.
- Saimnieciskās darbības veicējs strādā pats un nenodarbina darbiniekus.
- Reģistrācijas brīdī personai nav citas reģistrētas saimnieciskās darbības, un tā nav reģistrējusi saimniecisko darbību arī iepriekšējos divos kalendāra gados.
- Persona vienlaikus neveic citu saimniecisko darbību, izņemot likumā paredzētos gadījumus, piemēram, noteiktā kārtībā paziņotu sava īpašuma izīrēšanu.
- Persona nav reģistrēta vispārējā kārtībā kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Atsevišķiem īpašās PVN reģistrācijas gadījumiem paredzēts izņēmums.
Tātad cilvēks, kurš sniedz pakalpojumus uzņēmumiem, šo režīmu izmantot nevarēs. Tas nebūs piemērots arī tiem, kuri jau veic reģistrētu saimniecisko darbību un neatbilst iesācējiem noteiktajiem kritērijiem.
Svarīgi arī saprast, ka 12 000 eiro ierobežojums attiecas uz kalendāra gada apgrozījumu, nevis peļņu pēc izdevumu atskaitīšanas.
Cik liels būs nodoklis? Aprēķinu piemēri
Pieņemsim, ka cilvēks veic nelielus remontdarbus, mēnesī par saviem pakalpojumiem saņem 600 eiro un atbilst visiem jaunā režīma nosacījumiem.
Piemērojot 10% likmi:
- Ieņēmumi no klientiem — 600 eiro.
- Nodoklis — 60 eiro.
- Pēc nodokļa nomaksas paliek — 540 eiro.
Ja gada laikā ieņēmumi sasniegs 6000 eiro, nodoklī būs jāsamaksā 600 eiro. Savukārt pie 12 000 eiro apgrozījuma nodoklis būs 1200 eiro.
Salīdzinājumam — pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme Latvijā ir 25% no apgrozījuma. Pie 6000 eiro gada apgrozījuma nodoklis būtu 1500 eiro.
Starpība ir 900 eiro gadā.
Tomēr tikai pēc nodokļa summas spriest par izdevīgumu nebūtu pareizi. Parastais MUN ietver arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet jaunais 10% nodoklis — ne.
Jāņem vērā vēl kāda būtiska nianse: 10% nodokli aprēķina no visiem ieņēmumiem neatkarīgi no tā, cik daudz naudas iztērēts saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Piemēram, ja cilvēks pārdod paša izgatavotas preces par 600 eiro, materiālu iegādei iztērē 400 eiro un nodoklī samaksā 60 eiro, viņam paliek vien 140 eiro.
Šis ir vienkāršots aprēķina piemērs, nevis pierādījums tam, ka jaunais režīms ir izdevīgākais. Ja saimnieciskā darbība saistīta ar lieliem izdevumiem, ir vērts salīdzināt arī citus nodokļu režīmus, kuros nodokļa aprēķinā iespējams ņemt vērā izdevumus.
Būtiskākais trūkums — nav sociālās apdrošināšanas iemaksu
Jaunā 10% likme nav tikai valsts piedāvāta nodokļu atlaide mazajiem uzņēmējiem. Zemākam maksājumam ir arī otra puse.
Kā skaidro Finanšu ministrija, iesācēju mikrouzņēmumu nodoklis ietver tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli. No šī maksājuma netiek veidotas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Tā ir būtiska atšķirība no parastā mikrouzņēmumu nodokļa, kura ieņēmumu 80% tiek novirzīti valsts sociālajai apdrošināšanai.
Līdz ar to ienākumi, kuriem piemēro jauno 10% nodokli, paši par sevi neveido sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nepieciešamas pensijas tiesību un tiesību uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem veidošanai.
Ja cilvēks vienlaikus strādā algotu darbu un par viņu tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, sociālo aizsardzību var nodrošināt šīs darba attiecības. Tomēr papildu ienākumi, kuriem piemērots jaunais režīms, sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru nepalielinās.
Nelielai papildu peļņai šāds risinājums var būt pieņemams. Savukārt cilvēkam, kuram pašnodarbinātība būs vienīgais iztikas avots, jāizvērtē ne tikai tūlītējais nodokļu ietaupījums, bet arī tas, kā šāda izvēle ietekmēs sociālās garantijas nākotnē.
Likums paredz iespēju gada laikā pāriet uz citu nodokļu maksāšanas režīmu.
Kā reģistrēties jaunajam režīmam?
Viena no būtiskākajām jaunā režīma priekšrocībām būs vienkāršota reģistrācija un nodokļu nomaksa.
Tā izmantošanai paredzēts īpašs saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (SDI konts).
Cilvēkam būs jāvēršas pie šāda konta pakalpojuma sniedzēja, jāiesniedz pieteikums konta atvēršanai un vienlaikus jāizvēlas jaunais nodokļu režīms.
Pēc tam konta pakalpojuma sniedzējs nepieciešamo informāciju nodos VID. Ja pieteikuma iesniedzējs atbildīs visiem nosacījumiem, VID viņu reģistrēs kā nelielas saimnieciskās darbības veicēju.
Visi ar šo saimniecisko darbību saistītie ieņēmumi būs jāieskaita īpašajā kontā. Arī skaidrā naudā saņemtie ieņēmumi noteiktajā kārtībā būs jāiemaksā šajā kontā.
Nodokļa aprēķināšana un pārskaitīšana notiks automātiski. Nebūs atsevišķi jāiesniedz parastā MUN ceturkšņa deklarācija vai pašam jāaprēķina un jāpārskaita nodoklis.
2026. gada novembrī VID kā pašreizējā SDI konta pakalpojuma sniedzēju norāda Industra Bank. Tomēr pirms jaunā režīma stāšanās spēkā būs vērts noskaidrot, kuri pakalpojumu sniedzēji piedāvās tieši šo risinājumu un kādas būs konta apkalpošanas izmaksas.
Kas notiks, ja tiks pārsniegts apgrozījuma limits?
Samazināto 10% nodokļa likmi varēs piemērot tikai tik ilgi, kamēr tiek ievēroti visi jaunā režīma nosacījumi.
Ja saimnieciskās darbības veicējs pārkāps kādu no kritērijiem, piemēram, pārsniegs noteikto gada apgrozījuma limitu, no pārkāpuma dienas nodokļa pamatlikmei tiks pieskaitīti vēl 15 procentpunkti.
Tātad apgrozījumam, kuram nodoklis piemērojams pēc pārkāpuma, kopējā likme sasniegs 25%.
Turklāt attiecīgā gada 31. decembrī persona zaudēs tiesības izmantot iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un nevarēs to atkārtoti izvēlēties nākamos divus kalendāra gadus.
Šāda kārtība noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos.
Tāpēc, tuvojoties 12 000 eiro gada apgrozījumam, ieteicams laikus izvērtēt pāreju uz citu nodokļu režīmu, nevis paļauties, ka papildu ieņēmumi paliks nepamanīti.
Kam jaunais nodokļu režīms būs piemērots?
Jaunā regulējuma galvenais mērķis ir atvieglot saimnieciskās darbības sākšanu cilvēkiem, kuri vēlas patstāvīgi nopelnīt salīdzinoši nelielas summas.
Līdzšinējo reģistrācijas, deklarāciju sagatavošanas un nodokļu aprēķināšanas procedūru vietā lielu daļu šo pienākumu varēs automatizēt, izmantojot īpašo saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Tas var būt ērts risinājums cilvēkam, kurš vēlas pārbaudīt pieprasījumu pēc saviem pakalpojumiem, pārdot paša darinātus izstrādājumus vai laiku pa laikam izpildīt nelielus privātpersonu pasūtījumus.
Tomēr jauno režīmu nevajadzētu uztvert kā universālu iespēju maksāt mazāk nodokļu.
Tas nav paredzēts pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem, tam ir noteikts apgrozījuma ierobežojums, un attiecīgie ienākumi neveido sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turklāt zemākā nodokļa likme neatbrīvo no citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas attiecas uz konkrēto saimnieciskās darbības veidu.
No 2027. gada 1. aprīļa nelielas saimnieciskās darbības uzsākšana Latvijā kļūs vienkāršāka. Taču, izvēloties starp jauno 10% nodokli un citiem nodokļu režīmiem, svarīgi ņemt vērā ne tikai valstij maksājamo summu, bet arī savus izdevumus, iespējamās izaugsmes perspektīvas un sociālo aizsardzību.
