Tikmēr jaunā valdība joprojām nav izveidota. Valsts pārvaldi turpina nodrošināt līdzšinējais Ministru kabinets, savukārt Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticējis valdības veidošanu, pagaidām noslēdzis tikai pirmo politisko konsultāciju kārtu.
Kāds ir jaunās Saeimas sastāvs?
3. oktobrī notikušajās vēlēšanās „Apvienotais saraksts” ieguva 41 deputāta mandātu, „Latvija pirmajā vietā” — 17, „Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši” — 15, Nacionālā apvienība un „Progresīvie” — katra pa 10, bet „Jaunā Vienotība” — 7 mandātus.
Vēlēšanās piedalījās 51,79% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte Latvijas parlamenta vēlēšanu vēsturē. Zaļo un Zemnieku savienība pirmo reizi 24 gadu laikā nepārvarēja iekļūšanai Saeimā nepieciešamo barjeru.
Aptuveni puse jaunievēlēto deputātu parlamentā strādās pirmo reizi.
Ko parādīja Saeimas Prezidija vēlēšanas?
Lai gan balsojums bija aizklāts, rezultāti ļauj izdarīt vairākus secinājumus par politisko spēku savstarpējām attiecībām.
Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns („Apvienotais saraksts”). Viņu atbalstīja 79 deputāti, 15 balsoja pret, bet seši biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
Par Saeimas Prezidija sekretāri ievēlēta Ramona Petraviča no „Latvija pirmajā vietā”. Viņa saņēma 68 balsis par un 32 pret. Savukārt par sekretāres biedri kļuva Antoņina Ņenaševa no „Progresīvajiem” — 71 balss par un 26 pret.
Šajos rezultātos uzmanību piesaista trīs lietas.
Pirmkārt, „Suverēnā vara” palikusi politiskā izolācijā. Visi pieci politiskā spēka izvirzītie kandidāti, tostarp tā līdere Jūlija Stepaņenko, saņēma tieši 15 balsis. Tas liek domāt, ka viņus atbalstījuši vien pašu politiskā spēka deputāti. Neviens no kandidātiem vietu Saeimas Prezidijā neieguva.
Arī Andris Kulbergs šo politisko spēku nav aicinājis uz konsultācijām par valdības veidošanu. Viņa pārstāve to skaidrojusi ar atsevišķas frakcijas neesamību, savukārt pats Kulbergs Latvijas Radio norādījis, ka abu pušu uzskati par drošības jautājumiem un atbalstu Ukrainai ir „diametrāli pretēji”.
Saskaņā ar parlamentāro praksi Saeimas priekšsēdētāja amatu parasti ieņem valdošās koalīcijas pārstāvis, un arī Prezidijā lielākoties tiek ievēlēti tās deputāti. Tādēļ šāds iznākums nav pārsteidzošs. Tomēr 15 mandāti ir ievērojams skaits, un pagaidām nav skaidrs, kā turpmāk veidosies sadarbība ar šo politisko spēku Saeimas komisijās.
Otrkārt, Petravičas saņemtās 68 balsis precīzi sakrīt ar trīs partiju kopējo mandātu skaitu. „Apvienotajam sarakstam” ir 41 deputāts, „Latvija pirmajā vietā” — 17, bet Nacionālajai apvienībai — 10. Kopā tie ir tieši 68 mandāti.
Sakritība ir zīmīga, taču tā pati par sevi nepierāda, ka visi šo partiju deputāti balsojuši vienādi. Balsojums bija aizklāts, tāpēc konkrētu deputātu izvēli nav iespējams droši noteikt.
Savukārt „Jaunās Vienotības” kandidāts Edmunds Jurēvics saņēma 17 balsis. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju viņu atbalstījuši „Jaunās Vienotības” un „Progresīvo” deputāti. Līdz ar to „Jaunā Vienotība” palika bez pārstāvniecības Saeimas Prezidijā.
Treškārt, „Progresīvie” vietu Prezidijā ieguva, bet „Jaunā Vienotība” — ne. Šī atšķirība varētu būt nozīmīga turpmākajās sarunās par valdības sastāvu un iespējamo koalīcijas partneru izvēli.
Kādas vairākuma kombinācijas ir iespējamas?
Matemātiski situācija ir vienkārša — stabilam vairākumam Saeimā nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Taču politiskā vienošanās var izrādīties krietni sarežģītāka.
- „Apvienotais saraksts” + Nacionālā apvienība = 51 mandāts. Tas ir minimālais nepieciešamais vairākums bez jebkādas rezerves. Ja pievienotos arī „Jaunā Vienotība” ar septiņiem deputātiem, koalīcijai būtu 58 balsis.
- „Apvienotais saraksts” + „Latvija pirmajā vietā” = 58 mandāti. Šāda savienība nodrošinātu vairākumu arī bez citu partiju līdzdalības.
- „Apvienotais saraksts” vienatnē = 41 mandāts. Līdz vairākumam pietrūkst desmit balsu.
Ainārs Šlesers paziņojis, ka viņa vadītā partija būtu gatava atbalstīt arī nepopulāras reformas neatkarīgi no valdības sastāva. Tomēr uz jautājumu, vai „Latvija pirmajā vietā” atbalstītu Ministru kabinetu bez saviem ministriem, viņš skaidru atbildi nesniedza.
Savukārt Kulbergs uzsvēris, ka tiek izskatīti visi iespējamie varianti, tostarp mazākuma valdības izveide.
Nākamo sarunu kārtu viņš plāno sākt pēc oficiālas nominēšanas Ministru prezidenta amatam, kas gaidāma 4. novembrī.
Kulbergs piedāvā veidot īsu valdības deklarāciju, atsevišķi noteikt Saeimai veicamos uzdevumus un katram ministram sagatavot konkrētu uzdevumu vēstuli.
Gan viņš, gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs cer, ka jauno valdību izdosies izveidot līdz novembra valsts svētkiem.
Par naudu pagaidām runā vispārīgi
Andris Kulbergs brīdinājis, ka jau nākamgad valsts budžetā varētu nepietikt līdzekļu iepriekš uzņemto saistību izpildei. Viņš runā par nepieciešamību būtiski samazināt budžeta izdevumus un pārskatīt ministriju skaitu.
Tikmēr Ainārs Šlesers piedāvā samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 10% un ieviest 10% nodokļa likmi mazajiem uzņēmumiem. Taču detalizēts piedāvājums, aprēķini un iespējamās ietekmes uz valsts budžeta ieņēmumiem novērtējums pagaidām nav publiskots.
Jaunās valdības iespējas samazināt izdevumus ierobežo arī iepriekš pieņemtie lēmumi.
Martā Saeima likumā nostiprināja prasību, sākot ar 2027. gadu, aizsardzībai ik gadu atvēlēt vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta.
Tas būtiski sašaurina iespējas ietaupīt uz aizsardzības rēķina. Ja nākamā valdība patiešām plāno samazināt valsts tēriņus, tai nāksies meklēt ietaupījumus galvenokārt citās budžeta pozīcijās vai piedāvāt papildu finansējuma avotus.
Tuvojas arī 2027. gada valsts budžeta sagatavošana. Tieši koalīcijas sarunās panāktās vienošanās lielā mērā noteiks, kurās jomās valsts būs gatava taupīt un kuras izdevumu pozīcijas paliks neskartas.
Kas tālāk? 4. novembrī gaidāma Andra Kulberga oficiāla nominēšana Ministru prezidenta amatam. Pēc tam sekos nākamā koalīcijas sarunu kārta, kurā partijām jau būs jāapspriež konkrēti priekšlikumi un dokumenti.
Galīgā atbilde būs zināma Saeimas balsojumā par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai. Tikai tad kļūs skaidrs, uz kuru deputātu atbalstu un cik stabilu vairākumu varēs paļauties nākamais Ministru kabinets.
#Latvija #Saeima #AndrisKulbergs #EdvardsSmiltēns #AinārsŠlesers #ApvienotaisSaraksts #LatvijaPirmajāVietā #EdgarsRinkēvičs
