Ministru prezidenta Andra Kulberga pārstāvētais «Apvienotais saraksts» 15. Saeimas vēlēšanās izcīnīja 41 deputāta vietu, sasniedzot labāko rezultātu Latvijas parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. Šāds vēlētāju atbalsts ļauj runāt par jaunu sākumu un būtiskām pārmaiņām valsts pārvaldē. Taču pirmo oficiālo sarunu nedēļu par nākamās valdības veidošanu aizēnojuši divi skandāli, kas saistīti ar premjera tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Tā vietā, lai sabiedrības uzmanības centrā nonāktu iecerētās reformas, Kulbergam nākas skaidrot savas komandas locekļu rīcību. Viens padomnieks aizturēts Eiropas Prokuratūras izmeklētā kriminālprocesā, savukārt par otra darbību radušās aizdomas par iespējamu interešu konfliktu.
Premjera padomnieka aizturēšana ES fondu izkrāpšanas lietā
Ministru prezidenta Andra Kulberga pārstāvētais «Apvienotais saraksts» 15. Saeimas vēlēšanās izcīnīja 41 deputāta vietu, sasniedzot labāko rezultātu Latvijas parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. Šāds vēlētāju atbalsts ļauj runāt par jaunu sākumu un būtiskām pārmaiņām valsts pārvaldē. Taču pirmo oficiālo sarunu nedēļu par nākamās valdības veidošanu aizēnojuši divi skandāli, kas saistīti ar premjera tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Tā vietā, lai sabiedrības uzmanības centrā nonāktu iecerētās reformas, Kulbergam nākas skaidrot savas komandas locekļu rīcību. Viens padomnieks aizturēts Eiropas Prokuratūras izmeklētā kriminālprocesā, savukārt par otra darbību radušās aizdomas par iespējamu interešu konfliktu.
Premjera padomnieka aizturēšana ES fondu izkrāpšanas lietā
Trešdien, 28. oktobrī, kļuva zināms, ka tiesībsargājošās iestādes aizturējušas Ministru prezidenta padomnieku valsts pārvaldes jautājumos Mārtiņu Brenci, kurš no «Apvienotā saraksta» ievēlēts arī 15. Saeimā.
Aizturēšana notikusi Eiropas Prokuratūras (EPPO) izmeklētā kriminālprocesā par iespējamu krāpšanu ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem Alūksnes novadā. Procesuālās darbības Latvijā veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Tajā pašā dienā Brencis tika atbrīvots no aizturēšanas, bet Kulbergs izdeva rīkojumu par viņa atbrīvošanu no padomnieka amata.
Kā noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «De facto», izmeklēšana sākusies pēc tam, kad tiesībsargājošo iestāžu rīcībā nonākusi informācija par kādu pirms vairākiem gadiem notikušu Brenča telefonsarunu. Tolaik viņš strādāja Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kas uzrauga ES fondu projektu īstenošanu.
Brencis apstiprinājis, ka viņam piemērots procesuālais statuss «persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess». Viņš uzsvēris, ka nav atzīts par aizdomās turēto un viņam nav izvirzīta apsūdzība. Pats Brencis savu vainu noliedz un no jaunievēlētās Saeimas deputāta mandāta atteikties negrasās.
Kulbergs uz ziņu par sava padomnieka aizturēšanu reaģēja atturīgi. Pēc premjera teiktā, par notikušo viņš uzzinājis tikai tajā pašā rītā. Viņš arī uzsvēra, ka tiesībsargājošajām iestādēm jāļauj netraucēti veikt savu darbu.
Tomēr jautājumi par politisko atbildību paliek. Cilvēks, kuram premjers bija uzticējis padomnieka pienākumus valsts pārvaldes jautājumos, nonācis kriminālprocesā, kas saistīts ar iespējamu Eiropas Savienības līdzekļu izkrāpšanu Latvijas pašvaldībā.
Lai gan izmeklēšana attiecas uz notikumiem pirms Brenča pievienošanās premjera birojam, tas nemazina jautājuma politisko nozīmi.
Otrs skandāls: padomnieks, investori un «zelta vīzas»
Ne mazāk neērta situācija izveidojusies ap citu Kulberga komandas pārstāvi — ārštata padomnieku Didzi Dejus, kurš nodarbojas ar stratēģiskās plānošanas un ekonomikas attīstības jautājumiem.
Šoreiz uzmanības centrā nonākusi viņa uzņēmējdarbība un iespējamais interešu konflikts.
Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» noskaidrojis, ka Dejum piederošais konsultāciju uzņēmums «SIAPLG.EU» pēdējos gados piesaistījis astoņus ārvalstu investorus. Katrs uzņēmumā ieguldījis 50 000 eiro, kopumā nodrošinot 400 000 eiro lielu finansējumu.
Investori nāk no vairākām valstīm, tostarp Indijas, Dienvidāfrikas, Sīrijas un ASV. Ieguldījuma apmērs nav nejaušs — Latvijas tiesību akti paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, veicot noteikta apmēra ieguldījumu Latvijas uzņēmumā.
Sabiedrībā šo iespēju ierasts dēvēt par «zelta vīzu» programmu.
Četri no astoņiem investoriem uzturēšanās atļaujas Latvijā jau saņēmuši, bet pārējo pieteikumi vēl tiek izskatīti.
Pati investīciju piesaiste nav nelikumīga. Taču situāciju sarežģī Dejus pienākumi premjera komandā.
Kā norāda «Progresīvie», Dejus piedalījies priekšlikumu gatavošanā, kas paredzētu paplašināt ar investīcijām saistīto uzturēšanās atļauju regulējumu. Viņš arī pārstāvējis premjera nostāju imigrācijas politikas jautājumos.
Tādējādi rodas visai neērta situācija: cilvēks, kurš piedalās valsts politikas veidošanā attiecībā uz uzturēšanās atļaujām, vienlaikus piesaista šīs sistēmas izmantotājus savam uzņēmumam.
Pat ja šāda darbība formāli atbilst likumam, jautājums par iespējamu personisko ieinteresētību nekur nepazūd.
Uzņēmējdarbība vai interešu konflikts?
Dejus jebkādus pārmetumus noraida. Viņš skaidro, ka piesaistītie līdzekļi tiek ieguldīti reālā ražošanas uzņēmumā «AM Craft», kas nodarbojas ar detaļu izgatavošanu, tostarp civilās aviācijas nozarei.
Uzņēmumam nepieciešami līdzekļi izaugsmei, savukārt tradicionālais banku finansējums ne vienmēr ir pieejams. Pēc Dejus teiktā, investori pārbaudīti atbilstoši noteiktajām prasībām, bet viņš pats padomnieka amatu neizmanto, lai risinātu atsevišķu investoru intereses.
Arī Kulbergs konfliktu nesaskata. Premjers uzskata, ka viņa padomnieks izmantojis likumā paredzētu iespēju piesaistīt ārvalstu kapitālu uzņēmējdarbībai.
Tomēr «Progresīvie» šādam skaidrojumam nepiekrīt. Politiskā spēka pārstāvji vērsušies KNAB un Ģenerālprokuratūrā, aicinot izvērtēt Dejus rīcību iespējama interešu konflikta un amata stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas kontekstā.
Būtiska ir arī notikumu secība. Kā noskaidrojis «De facto», uzņēmuma investori piesaistīti vēl pirms Dejus kļūšanas par premjera padomnieku. Taču jaunu investoru meklēšana turpinājusies arī pēc viņa pievienošanās valdības vadītāja komandai.
Piemēram, augustā Dejus piedalījies starptautiskā pasākumā Indijā, kurā tika piedāvātas iespējas iegūt uzturēšanās tiesības ārvalstīs.
Šie apstākļi paši par sevi nepierāda pārkāpumu. Taču tie dod pamatu jautāt, kur beidzas privātā uzņēmējdarbība un sākas valsts amatpersonas padomnieka pienākumi.
Juridiskā nevainība neatceļ politisko atbildību
Ne Brencis, ne Dejus nav atzīti par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā. Nevainīguma prezumpcija ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, un to nedrīkst ignorēt arī politiski neērtās situācijās.
Taču politiskā atbildība nav tas pats, kas kriminālatbildība.
No politiķa, kurš sola jaunu pieeju valsts pārvaldei, sabiedrība var prasīt vairāk nekā tikai apliecinājumu, ka viņa padomnieku rīcībā nav pierādīti likuma pārkāpumi.
Runa ir arī par uzticēšanos, caurskatāmību un spēju laikus atpazīt situācijas, kas var radīt pamatotas šaubas par lēmumu pieņemšanas neatkarību.
Kulbergs priekšvēlēšanu laikā solīja samazināt valsts izdevumus, pārskatīt ministriju skaitu un mazināt birokrātiju. Tie ir solījumi, ar kuriem politiķi parasti cenšas apliecināt gatavību pārmaiņām.
Taču šādus solījumus ir grūtāk pārliecinoši aizstāvēt, ja valdības veidošanas sarunas pavada skandāli paša premjera komandā.
Viena padomnieka aizturēšana un jautājumi par otra privātajām biznesa interesēm ne vienmēr liecina par sistēmisku problēmu. Tomēr abi gadījumi vienlaikus liek pievērst uzmanību tam, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti cilvēki, kuriem uzticēta līdzdalība valsts politikas veidošanā.
«Zelta vīzas» — investīcijas vai iespēja nopirkt uzturēšanās tiesības?
Atsevišķu uzmanību pelna pati termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas sistēma apmaiņā pret investīcijām.
Tās atbalstītāji uzsver iespēju piesaistīt ārvalstu kapitālu, veicināt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas. Savukārt kritiķi norāda uz riskiem, kas saistīti ar investoru patiesajiem mērķiem, iespējami formāliem ieguldījumiem un uzturēšanās tiesību izmantošanu piekļuvei Šengenas zonai.
Būtisks ir jautājums, cik lielu reālu ekonomisko pienesumu Latvijai sniedz šādi ieguldījumi.
Ja investors iemaksā 50 000 eiro uzņēmumā, kurā viņam nav balsstiesību un nav iespējas saņemt dividendes, rodas jautājums, kas patiesībā ir šī darījuma galvenais mērķis — peļņa no investīcijām vai uzturēšanās atļaujas iegūšana.
Protams, arī šāds ieguldījums var būt likumīgs un ekonomiski pamatots. Taču tas neatceļ nepieciešamību rūpīgi izvērtēt programmas efektivitāti un iespējamos riskus.
Šajā kontekstā īpaši svarīga kļūst to amatpersonu un padomnieku neatkarība, kuri piedalās attiecīgā regulējuma izstrādē.
Ja premjera padomnieks vienlaikus ir ieinteresēts uzņēmējdarbībā, kas tieši saistīta ar šo regulējumu, sabiedrībai ir pamats prasīt skaidru un pārliecinošu interešu nošķīrumu.
Jaunās valdības sarunas jau sākas ar neērtiem jautājumiem
Tikmēr Kulbergs turpina sarunas par nākamās valdības izveidi. Viņš jau ticies ar Nacionālās apvienības, «Jaunās Vienotības» un «Progresīvo» pārstāvjiem, savukārt sarunas ar partiju «Latvija pirmajā vietā» paredzētas novembra sākumā.
Topošās koalīcijas sastāvs joprojām nav skaidrs. Turklāt jautājums par uzturēšanās atļauju regulējumu var kļūt par vienu no domstarpību iemesliem potenciālo sadarbības partneru vidū.
«Progresīvo» vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs par Dejus darbību nozīmē, ka jautājums par premjera padomniekiem vairs nav tikai mediju uzmanības objekts. Tas ir kļuvis arī par politisko diskusiju daļu.
Ja Kulbergs vēlas pārliecināt sabiedrību par savas valdības gatavību pārmaiņām, viņam nāksies sniegt atbildes ne tikai par iecerētajām reformām, bet arī par cilvēkiem, kuriem uzticēta šo reformu sagatavošana.
Paredzēts, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas 4. novembrī oficiāli nominēs Kulbergu Ministru prezidenta amatam. Gan prezidents, gan pats Kulbergs cer, ka jauno valdību izdosies izveidot līdz 18. novembrim.
Laika nav daudz. Taču jautājums ir ne tikai par to, cik ātri izdosies vienoties par nākamo Ministru kabinetu.
Svarīgi arī tas, vai jaunā valdība spēs pārliecināt sabiedrību, ka tās solītās pārmaiņas attieksies ne vien uz ministriju skaitu un valsts izdevumiem, bet arī uz politiskās atbildības standartiem.
Jo ātri izveidota valdība vēl nenozīmē uzticamu valdību. Un uzticību, atšķirībā no koalīcijas līguma, nevar panākt tikai ar politisku vienošanos.
#Latvija #AndrisKulbergs #Saeima #korupcija #KNAB #zeltaVīzas #valdība #politika
