No 1. decembra Rīgas iedzīvotājiem par centralizēto siltumapgādi būs jāmaksā ievērojami vairāk. Uzņēmums «Rīgas siltums» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniedzis jauna tarifa projektu — 96,33 eiro par megavatstundu bez PVN. Tas ir par 19 % vairāk nekā pašreizējais tarifs — 80,96 eiro/MWh — un par 16 % vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

Skaitļi ir sausi, taču sekas būs pavisam konkrētas. Tipiskam dzīvoklim daudzdzīvokļu paneļu mājā starpība var sasniegt vairākus desmitus eiro mēnesī, īpaši tad, ja ziema izrādīsies aukstāka, nekā prognozēts. Uzņēmums atklāti norāda, ka galvenais iemesls ir straujais energoresursu cenu kāpums. Dabasgāzes cena salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugusi par aptuveni 200 %, biomasas — par aptuveni 50 %, sadārdzinājusies arī elektroenerģija. Šīs trīs pozīcijas veido aptuveni 70 % no siltumenerģijas pašizmaksas.

Vēl pirms mēneša «Rīgas siltums» brīdināja par iespējamu tarifa kāpumu par 20–30 %. Toreiz tika apspriesti skaitļi, kas tuvojās 130 eiro par megavatstundu. Pēc valdības, Rīgas domes un «Latvenergo» iesaistīšanās tarifa pieaugumu izdevās ierobežot līdz 19 %. Ministru prezidents Andris Kulbergs norādīja, ka valsts uzņēmusies daļu risku un nav pieļāvusi, ka tarifā tiek iekļauts pats pesimistiskākais scenārijs. Pēc viņa teiktā, ja ziema būs maiga (vidējā temperatūra ap +1,5 °C), pašreizējo tarifa līmeni varētu saglabāt līdz februāra beigām.

Tomēr tā nav garantija. Uzņēmums jau brīdina: ja dabasgāzes un biomasas cenas turpinās pieaugt vai ziema izrādīsies barga, nākamā tarifa pārskatīšana var sekot visai drīz. Dabasgāzi uzņēmums iepircis savlaicīgi, par izdevīgākām cenām nekā pašlaik biržā, un ar iepirktajiem apjomiem vajadzētu pietikt līdz martam. Taču situācija energoresursu tirgū joprojām ir saspringta.

Salīdzinājumam — pašreizējais tarifs 80,96 eiro/MWh jau bija neliela samazinājuma rezultāts, kas stājās spēkā 1. oktobrī. Tagad virziens strauji mainījies. Tiek solīts, ka arī pēc paaugstināšanas Rīgas siltumenerģijas tarifs joprojām būs viens no zemākajiem Baltijā. Tomēr ģimenes budžetam tas ir vājš mierinājums, kad pienāk kārtējais rēķins — dzimtajā valodā un valsts valūtā.

Siltumenerģijas cenu kāpums nav atsevišķa problēma. Tas notiek laikā, kad turpinās diskusijas par minimālo algu (no 2027. gada to plānots paaugstināt no 780 līdz 820 eiro, nevis līdz aprēķinātajiem 835 eiro), par spiedienu uz valsts budžetu un nepieciešamību taupīt. Šādos apstākļos jebkurš ievērojams komunālo maksājumu pieaugums ir īpaši sāpīgs.

SPRK vēl jāapstiprina jaunais tarifs. Parasti regulators pārbauda tā ekonomisko pamatotību, taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju energoresursu tirgū, pilnībā novērst cenu pieaugumu būs praktiski neiespējami. Iedzīvotājiem atliek sekot līdzi laikapstākļu prognozēm un gatavoties tam, ka decembra un janvāra apkures rēķini būs ievērojami lielāki nekā oktobrī.


#Apkure #RīgasSiltums #Rīga #Tarifi #Enerģētika #Latvija #KomunālieMaksājumi #Ziema2026