Pierobežas reģionos Latvijā un Lietuvā sākušas parādīties anonīmas lapiņas ar aicinājumu varas iestādēm atjaunot brīvu robežšķērsošanu uz Baltkrieviju un Krieviju. Akcija ātri izraisījusi rezonansi — sociālajos tīklos tiek diskutēts par iespējamu protesta kustības paplašināšanos, bet uz lapiņām norādītais QR kods ved uz petīciju vietnē change.org, kuru līdz 5. jūnija rītam bija parakstījuši jau vairāk nekā 800 cilvēku.
Robeža slēgta — dzīve apstājusies
Kopš 2023. gada, nacionālās drošības apsvērumu un ģeopolitisko izaicinājumu dēļ, Latvija pakāpeniski ierobežojusi robežpāreju ar Krieviju un Baltkrieviju. Slēgti robežkontroles punkti “Pededze”, “Vientuļi” un “Silene”. Savukārt no 2025. gada marta aizliegta robežas šķērsošana kājām un ar velosipēdiem punktos “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki”. Tiek apsvērta iespēja tos slēgt arī auto satiksmei.
Šie pasākumi smagi skāruši pierobežas iedzīvotājus. Vietējie uzņēmumi, lauksaimniecības saimniecības, pārvadātāji un ģimenes ar radiniekiem otrpus robežai nonākušas izolācijā. Tie, kas agrāk kājām vai ar velosipēdu devās uz kaimiņvalsti strādāt, apciemot tuviniekus, ārstēties vai apmeklēt kapus, tagad spiesti palikt mājās vai meklēt apvedceļus.
Petīcija: “Tas pārkāpj pamatbrīvības”
Petīcijas autori uzsver, ka apzinās nepieciešamību nodrošināt drošību uz robežām, taču esošie ierobežojumi esot nesamērīgi. Dokumentā norādīts:
- Robežpunktu slēgšana pārkāpj pārvietošanās brīvību, kas noteikta Apvienoto Nāciju Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. pantā.
- Ierobežojumi apgrūtina izbraukšanu uz Baltkrieviju medicīnisku iemeslu dēļ, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem ar īpašām vajadzībām (piemēram, delfīnterapijai, kas pieejama tikai Minskā).
- Cilvēki zaudē iespēju apmeklēt tuvinieku kapus kaimiņvalstīs.
- Aizliegums šķērsot robežu kājām vai ar velosipēdu diskriminē tos, kuri izmanto videi draudzīgu un lētu transportu.
- Izolācija kaitē kultūras, ģimenes un ekonomiskajām saitēm.
Petīcijā aicināts pārskatīt valdības lēmumus — atvērt slēgtos robežpunktus un atļaut gājējiem un riteņbraucējiem šķērsot robežu. Autori uzsver, ka nav runa par visu ierobežojumu atcelšanu, bet gan par “elastīgāku pieeju”, kurā drošība tiek saglabāta, vienlaikus respektējot cilvēktiesības.
Varas iestādes klusē
Līdz raksta publicēšanas brīdim Latvijas un Lietuvas amatpersonas nebija sniegušas oficiālus komentārus par lapiņām vai petīciju. Iepriekš līdzīgos gadījumos tika norādīts uz hibrīddraudu risku un “neprognozējamu seku” iespējamību no kontaktiem ar valstīm, kuras netiek uzskatītas par drošām.
Tomēr sabiedrības neapmierinātība, lai gan vēl mērena, acīmredzami pieaug. Sociālajos tīklos arvien vairāk cilvēku dalās ar lapiņu un QR kodu fotogrāfijām, apspriež pierobežas dzīves grūtības un pauž solidaritāti ar tiem, kas palikuši starp politiku un realitāti.
Kas tālāk?
Stāsts par lapiņām un petīciju var kļūt par plašākas pilsoniskās kampaņas sākumu — vai arī palikt par vienreizēju protestu, ja varas iestādes saglabās stingru nostāju un sabiedrības atbalsts izrādīsies nepietiekams. Taču viens ir skaidrs — uz pastiprinātas robežkontroles fona pieaug pieprasījums pēc saprātīga līdzsvara starp drošību un cilvēktiesībām.
