2026. gada janvāra sākuma notikumi ir apgāzuši priekšstatus par pasaules kārtību. ASV uzbrukums suverēnai Venecuēlai un tās prezidenta nolaupīšana nav nekāds “policijas pasākums”, kā to cenšas pasniegt Vašingtonā. Latvijai tas ir patiesības brīdis: vai mēs esam gatavi aizstāvēt starptautiskās tiesības, vai arī atzīstam, ka mūsdienu pasaulē taisnība ir tikai tam, kurš ir stiprāks?


Iebrukuma hronika: suverenitātes beigas

2026. gada 3. janvārī plkst. 02:00 pēc vietējā laika ASV uzsāka operāciju “Absolūtā izlēmība”. Vairāk nekā 150 lidmašīnu, triecieni pa infrastruktūru un specvienību izsēdināšana Karakasā. Rezultāts — spēkā esošā prezidenta Nikolasa Maduro un viņa sievas nolaupīšana, viņus ar varu nogādājot Ņujorkā.

Oficiālā Vašingtona to attaisno ar “cīņu pret narkoterorismu” un varas “neleģitimitāti”. Taču būsim godīgi: no starptautisko tiesību (ANO Statūtu) viedokļa jebkurš uzbrukums suverēnai valstij bez ANO Drošības padomes mandāta ir agresija.


Naftas ģeopolitika pret cilvēktiesībām

Patiesie iemesli ir acīmredzami. Venecuēlai pieder lielākās naftas rezerves pasaulē (ap 300 miljardiem barelu). Donalds Tramps to neslēpj: “Mēs gribam atgūt mūsu naftu,” viņš paziņo, solot samazināt pasaules cenas līdz 40–50 dolāriem par barelu uz Venecuēlas resursu rēķina.

Tas ir klasisks konkurentu (Krievijas, Ķīnas un Irānas) izspiešanas piemērs no Latīņamerikas. ASV nav vajadzīgas Venecuēlas skolas vai slimnīcas. Tām ir vajadzīga resursu kontrole. Atšķirībā no citiem konfliktiem, kuros agresors uzņemas sociālas saistības pret anektēto teritoriju iedzīvotājiem, šeit mēs redzam protektorāta izveidi: paņemt resursus, neuzņemoties atbildību par tautu.


“Nozagto vēlēšanu” paradokss

Tramps apsūdz Maduro vēlēšanu viltošanā, pozējot kā “godīgas balsošanas aizstāvis”. Taču tas skan ārkārtīgi ciniski no cilvēka, kurš gadiem ilgi savas valsts vēlēšanas sauc par “nozagtām” un “salauztām”.

Ja vēlēšanu viltošana dotu tiesības uz iebrukumu, tad pēc Trampa loģikas jebkura valsts varētu nosūtīt specvienības uz Vašingtonu, lai sagūstītu Baidenu. Protams, ka nē. “Neleģitimitāte” ir tikai ērta birka nevēlamo likvidēšanai. Pat opozīcijas kandidātes Marijas Korinas Mačado (2025. gada Nobela Miera prēmijas laureātes) uzvara Trampu neapmierināja. Viņš auksti paziņoja, ka viņai “nav atbalsta”, un deva priekšroku sadarbībai ar Delsiju Rodrigesu tikai tāpēc, ka viņa “ir gatava sadarboties”.

Līdzības un bīstamās atšķirības

Mēs redzam satraucošu tendenci. Gan Krievija 2022. gadā, gan ASV 2026. gadā ignorēja ANO Statūtus. Taču ir nianses:
- Režīma maiņa: ASV tieši nolaupa valsts galvu. Krievija, neraugoties uz konflikta mērogu, neveica tiešus triecienus Prezidenta birojam vai Radam ar mērķi fiziski iznīcināt valsts vadību.

- Teritorijas: Ja vienā gadījumā runa ir par reģionu iekļaušanu savā sastāvā ar pensiju izmaksu un “aizsardzības” solījumiem, tad Venecuēlas gadījumā tā ir beztermiņa okupācija naftas ieguves vārdā.


Ko tas nozīmē Latvijai?

Latvija vienmēr konsekventi ir nosodījusi Krievijas agresiju, ieviešot stingras sankcijas. Ja šodien mēs klusēsim par ASV rīcību, tas nozīmēs tikai vienu: mūsu valdība praktizē dubultos standartus.

Ja mēs atzīsim ASV darbības par pareizām, mēs faktiski parakstīsim spriedumu pašu drošībai. Mēs atzīsim “spēka tiesības”. Tas nozīmē, ka jebkura lielvara, apšaubot Latvijas valdības leģitimitāti, rīt varēs sūtīt pie mums helikopterus, ignorējot visus NATO un ES līgumus.

Latvijai ir jāreaģē spoguļveidā:

- Oficiāli atzīt ASV par agresoru šajā konfliktā.

- Ieviest ekonomiskās sankcijas pret amerikāņu uzņēmumiem, kas iesaistīti resursu sagrābšanā.

- Ierobežot kultūras un izglītības ietekmi (tostarp pārskatīt angļu valodas statusu), līdz Venecuēlas suverenitāte tiks atjaunota.

Ja Latvija to nedarīs, rodas loģisks jautājums: vai mēs cīnāmies par starptautisko tiesību principiem, vai arī mūsu ārpolitiku nosaka tikai naids pret konkrētām nācijām un akla pakļaušanās Vašingtonai?


Starptautiskās tiesības ir vienādas visiem. Vai nu tās darbojas, vai arī to vispār nav.

#Latvija #Venecuēla #ASV #agresija #starptautiskāTiesība #ANO #dubultieStandarti #suverenitāte #ģeopolitika #nafta #ārpolitika #NATO #ES #cilvēktiesības #okupācija #sankcijas #politiskaisViedoklis #LatvijasDrošība #globālāPolitika #tiesiskums