2026. gada 29. oktobrī 14. Saeimas deputāti sanāca uz savu pēdējo plenārsēdi. Četru gadu pilnvaru termiņa noslēgumā — pēc 219 sēdēm un 7911 balsojumiem — parlamentārieši beidzot atrisināja jautājumu, kas tika aktualizēts jau 2012. gadā, kad sabiedrība par atklātību Delna portālā ManaBalss.lv uzsāka pilsoņu iniciatīvu «Publisku revīziju Saeimas budžetam!», kas vēlāk savāca vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, pirmo reizi ļaujot valsts revidentiem pārbaudīt parlamenta finanses.

Izklausās pēc uzvaras pārredzamības jomā. Taču, ieskatoties pieņemto normu tekstā, atklājas kāda smalki iestrādāta atruna: Valsts kontrole ir ieguvusi tiesības veikt tikai Saeimas gada pārskata finanšu revīziju. Savukārt lietderības revīzijas un atbilstības revīzijas parlamentā šai iestādei ir nepārprotami aizliegtas.

Pārtulkojot no birokrātiskās valodas vienkāršā un saprotamā: valsts revidenti varēs pārbaudīt, vai grāmatvedības uzskaite ir kārtībā, vai skaitļi sakrīt un vai darījumi ir pareizi iegrāmatoti. Taču uzdot jautājumu, cik saprātīgi, ekonomiski un rezultatīvi nodokļu maksātāju nauda izlietota konkrētam iepirkumam, komandējumam vai autoparkam, Valsts kontrolei joprojām nebūs tiesību.

Desmit gadu izaugsme: no 24 līdz 40,5 miljoniem eiro

Līdz vakardienas balsojumam Saeima bija vienīgā valsts institūcija Latvijā, kuras izdevumi atradās ārpus Valsts kontroles revīziju pilnvarām. Tikmēr pats parlaments jau sen vairs nav neliels administratīvs birojs.

Pēdējo desmit gadu laikā Saeimas budžets ir pieaudzis aptuveni par 70%. Ja 2016. gadā parlamenta uzturēšana valsts kasei izmaksāja nedaudz mazāk par 24 miljoniem eiro, tad 2026. gadā Saeimas plānotie izdevumi sasniedza aptuveni 40,5 miljonus eiro. Turklāt nākamajiem diviem gadiem paredzēts vēl vairāku miljonu eiro pieaugums. Šie līdzekļi tiek tērēti deputātu un parlamenta darbinieku algām, ēku uzturēšanai Vecrīgā, transportam, kompensācijām, komandējumiem un saimnieciskajām vajadzībām.

Protams, arī iepriekš Saeima neatradās pilnīgi ārpus finanšu uzraudzības. Tās gada pārskatu ik gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents, savukārt jautājumus par izdevumu likumību un lietderību paša parlamenta ietvaros izskata Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tomēr problēma, uz kuru sabiedriskās organizācijas norādījušas gadiem ilgi, bija tieši neatkarīgas ārējās izdevumu efektivitātes revīzijas trūkums: zvērināts revidents pārbauda grāmatvedības standartu ievērošanu, bet parlamenta komisijā darbojas paši deputāti.

Citās ministrijās, pašvaldībās un valsts uzņēmumos neatkarīgu ārējo izdevumu efektivitātes novērtējumu veic Valsts kontrole. Pārbaudot policiju, slimnīcas, Rail Baltica projektu vai ministrijas, revidenti regulāri publicē kritiskus ziņojumus par neefektīviem tēriņiem, pārmaksām un neizmantotu infrastruktūru. Taču sev deputāti ir saglabājuši imunitāti pret šādiem neatkarīga valsts revidenta jautājumiem.


Stingra taupība — visiem pārējiem

Ierobežotā Valsts kontroles piekļuve Saeimai īpaši spilgti kontrastē ar 2026. gada oktobra finanšu politikas aktualitātēm.

oktobrī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, atklājot parlamentā diskusiju par budžeta ilgtspēju, ļoti skaidri formulēja prasību valsts sektoram (Saeimas paziņojums presei): budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, bet vajadzību ir daudz. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko labumu. Sabiedrība sagaida nevis vienkārši naudas iztērēšanu, bet gan taustāmu atdevi no katra publiskā eiro.

Pati Saeimas priekšsēdētāja 2026. gada augustā mainīja savu iepriekš skeptisko nostāju un atbalstīja Valsts kontroles revīziju ieviešanu parlamentā. Tomēr pieņemtā likuma konstrukcija ir tāda, ka neatkarīgs valsts revidents joprojām nevarēs izvērtēt, vai katrs pašas Saeimas iztērētais publiskais eiro patiešām devis sabiedrībai taustāmu labumu.

Tikmēr valsts finanšu situācija nebūt nav piemērota tam, lai saglabātu no ārējas kontroles pasargātas zonas:

  • Saskaņā ar oktobrī Finanšu ministrijas Ministru kabinetam iesniegto ziņojumu valdības un Saeimas iepriekš uzņemto saistību apmērs, kurām nav pilnībā nodrošināts finansējums, 2027. gadā sasniedz 441,3 miljonus eiro, bet līdz 2030. gadam pieaug līdz 699,3 miljoniem eiro.
  • Valsts parāda apkalpošanas izdevumi vien — procentu maksājumi — saskaņā ar prognozēm jau 2027. gadā sasniegs aptuveni 681 miljonu eiro gadā.
  • Saskaņā ar vienu no Finanšu ministrijas scenārijiem pāreja uz bezdeficīta budžetu līdz 2030. gadam prasītu aptuveni 2,5 miljardu eiro fiskālo konsolidāciju 2028. gadā.
  • Tajā pašā dienā, 29. oktobrī, Valkas novada pašvaldība kritiskās finanšu situācijas dēļ vienbalsīgi nolēma sākt finanšu stabilizācijas procesu.

Kad no pašvaldībām, valsts aģentūrām un ministrijām tiek prasīts gūt maksimālu labumu no katra centa un samazināt pat pamatizdevumus, parlamenta atteikšanās ielaist neatkarīgus valsts revidentus tālāk par grāmatvedības pārskatu izskatās pēc klasiskiem dubultstandartiem.


Argumenti par kompromisu: varas dalīšana un konsolidētais pārskats

Taisnības labad jāatzīst, ka pieņemtajam lēmumam ir gan juridisks pamatojums, gan praktiska nozīme, ko nevar vienkārši ignorēt.

Pilna apjoma revīziju pretinieki parlamentā daudzu gadu garumā atsaucās uz Satversmi un varas dalīšanas principu. Viņu arguments ir šāds: Saeima ir augstākā likumdevēja institūcija, kuru tieši ievēlējuši pilsoņi, un ārējai iestādei nevajadzētu iegūt instrumentu spiediena izdarīšanai uz deputātiem, vērtējot viņu politiskās darbības, ārvalstu vizīšu vai likumdošanas ekspertīžu «lietderību». Savukārt pilnvērtīgas revīzijas atbalstītāji iebilda, ka neviens neprasa Valsts kontrolei vērtēt frakciju balsojumus — runa ir tikai par Saeimas administratīvajiem un saimnieciskajiem procesiem, kā arī Saeimas kancelejas iepirkumiem.

Turklāt jāatzīmē divi fakti, kas liecina par labu parlamenta finanšu disciplīnai:

  • Saeima parasti neiztērē visu līdz pēdējam eiro. Parlamenta faktiskie gada izdevumi regulāri ir mazāki par apstiprinātajā budžetā noteikto maksimālo summu.
  • Tiek novērsts trūkums valsts kopējā finanšu pārskatu sistēmā. Līdz šim Valsts kontrole, sniedzot ikgadējo atzinumu par valsts konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, saskārās ar savdabīgu balto plankumu — Saeimas dati tika iekļauti valsts kopējā pārskatā bez valsts revidenta veiktas pārbaudes. Turpmāk parlamenta pārskatu varēs revidēt atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem (ISSAI), ko piemēro valsts institūciju revīzijās.

Gan pati Valsts kontrole, gan pretkorupcijas organizācija Delna izvēlējās grozījumus vērtēt pragmatiski: kompromiss ir labāks par pilnīgu bezdarbību. Tomēr Delna atsevišķi uzsvēra, ka nākamajam Saeimas sasaukumam nevajadzētu apstāties pie šāda pussoļa.


Pirmie rezultāti — ne agrāk kā 2028. gadā

Pat šī ierobežotā Saeimas finanšu pārbaude nesāksies jau rīt. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem revīzijas parlamentā nebūs obligātas katru gadu — Valsts kontrole tās plānos, pamatojoties uz savu risku un būtiskuma izvērtējumu.

Kā skaidroja valsts kontrolieris Edgars Korčagins, iestāde jau ir sākusi revīziju ciklu par pašreizējo, 2026. gadu. Tāpēc pirmie rezultāti varētu parādīties 2028. gadā, ja Valsts kontrole savā revīziju plānā iekļaus Saeimas 2027. gada pārskatu.

14. Saeima savas pēdējās sēdes darba kārtībā varēja skaisti ievilkt ķeksīti pie vēl viena izpildīta uzdevuma un nodot stafeti 15. sasaukumam. Formāli tabu ir atcelts: Valsts kontrole pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē ir ieguvusi likumīgu piekļuvi parlamenta finanšu revīzijai Jēkaba ielā.

Taču tiesības pēc būtības izvērtēt, kāpēc parlamenta uzturēšana desmit gadu laikā kļuvusi par vairāk nekā 16 miljoniem eiro dārgāka un vai katrs no šiem izdevumiem patiešām ir pamatots, deputāti tālredzīgi atstājuši pašu Saeimas sienu iekšienē.


#Latvija #Rīga #Valka #Saeima #ValstsKontrole #DaigaMieriņa #EdgarsKorčagins #ValstsBudžets #Delna