Ceturtdien, 2026. gada 5. novembrī, publiskās sarunas par jaunās Latvijas valdības izveidi faktiski tika iepauzētas. Ministru prezidenta un iespējamā nākamās valdības vadītāja Andra Kulberga komunikācijas padomniece Elīna Šverna aģentūrai LETA pavēstīja, ka šonedēļ vairs nav paredzētas publiskas tikšanās ar politiskajām partijām. Vai tikmēr notiek neoficiālas konsultācijas un ar kurām partijām, premjera pārstāve neatklāja.

Dienu iepriekš, 4. novembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī oficiāli parakstīja rīkojumu, uzticot „Apvienotā saraksta” (AS) līderim veidot jauno valdību. Taču aiz politisko sarunu pauzes slēpjas konkrēts termiņš. Saskaņā ar valdības noteikto 2027. gada budžeta sagatavošanas grafiku, ja jaunais Ministru kabinets aptuveni līdz 19. novembrim nesaņems Saeimas uzticību, Finanšu ministrijai būs jāgatavojas 2027. gada pagaidu jeb tā dēvētajam tehniskajam budžetam. Šāda kārtība būs spēkā no 1. janvāra, ja līdz tam nebūs stājies spēkā pilnvērtīgs valsts budžeta likums.


19. novembra termiņš: kas ir pagaidu budžets un ko tas nozīmē iedzīvotājiem

Vārdi „pagaidu budžets” var radīt bažas, taču tas nenozīmē, ka valsts pārtrauks izmaksāt pensijas, pabalstus vai algas publiskajā sektorā. Rīcību gadījumā, kad jaunā gada sākumā budžeta likums vēl nav stājies spēkā, nosaka Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. pants.


Saeimas vēlēšanu gadā nākamā gada budžeta veidošana ir saistīta ar jaunievēlēto parlamentu un tā apstiprināto valdību. Ja budžeta likums līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā, finanšu ministrs nosaka valsts darbības nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus pagaidu finansēšanas kārtībā. Iedzīvotājiem un iestādēm būtiskākās sekas ir šādas:

  • Ierobežotas iespējas īstenot jaunu politiku: pagaidu budžets būtiski ierobežo finansējumu jaunām iniciatīvām, reformām un ieguldījumiem. Tomēr tas pats par sevi neaizliedz pieņemt likumus vai mainīt nodokļu likmes.
  • Pensijas un pabalsti netiek apturēti: sociālie maksājumi un darba samaksa turpina tikt finansēti atbilstoši spēkā esošajiem likumiem. Tiek ņemti vērā arī likumos paredzētie pārrēķini un indeksācija.
  • Jauni projekti var aizkavēties: ministrijām un pašvaldībām jārēķinās ar pagaidu finansējuma ierobežojumiem. Projektus, kuriem iepriekš nav paredzēts finansējums, var nākties atlikt. Vienlaikus likumā ir paredzēti izņēmumi, piemēram, atsevišķiem ar Eiropas Savienības atbalstu īstenotiem projektiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta oktobrī prezentētajiem aprēķiniem un grafiku izšķirošais brīdis pienāk novembra vidū — orientējoši 19. novembrī. Gan Rinkēvičs, gan Kulbergs iepriekš cerēja, ka līdz 18. novembra valsts svētkiem būs skaidrs nākamās valdības sastāvs. Tomēr Kulbergs jau pieļāvis, ka pilnu 2027. gada budžetu izdosies pieņemt tikai janvāra vidū vai beigās. Tātad partiju rīcībā ir mazāk nekā divas nedēļas, lai pirms svētkiem vienotos par ministru amatiem, valdības deklarāciju un vietu sadalījumu Saeimas komisijās.


Kāpēc Kulbergs brīdina, ka valstij var nepietikt naudas uzņemtajām saistībām

2. novembrī noslēdzot pirmo sarunu kārtu ar 15. Saeimā ievēlētajām partijām — uz tikšanos netika aicināta vienīgi „Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” — Andris Kulbergs nāca klajā ar skarbu brīdinājumu. Pēc viņa teiktā, jau nākamgad valstij var pietrūkt līdzekļu, lai izpildītu iepriekš uzņemtās saistības pret sabiedrību un starptautiskajiem partneriem.


Ko tas nozīmē skaitļos? Valdības oktobrī sagatavotajos dokumentos par 2027.–2030. gada budžeta ietvaru iezīmējas četri būtiski rādītāji:

  • Valsts parāds: no pašreizējiem aptuveni 48 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) tas līdz 2029. gadam var pietuvoties 54 %.
  • Valsts parāda apkalpošana: 2027. gadā procentu maksājumiem par aizņēmumiem vien būs nepieciešami aptuveni 681 miljons eiro — summa, kas salīdzināma ar veselas nozares ministrijas gada budžetu.
  • Lēmumi, kuriem nav paredzēts finansējums: līdz 2026. gada 30. jūnijam iepriekšējās valdības un Saeimas pieņēmušas likumus un programmas, kuru īstenošanai budžeta bāzē nav nodrošināts finansējums. 2027. gadā iztrūkums sasniedz 441,3 miljonus eiro, bet līdz 2030. gadam tas pieaug līdz 699,3 miljoniem eiro gadā.
  • Likumā noteiktais aizsardzības finansējums: jau no nākamā gada tam jābūt vismaz 5 % no prognozētā IKP.

Īpaši sarežģīta ir situācija ar jau pieņemtiem, bet nenofinansētiem lēmumiem, tostarp pedagogu algu paaugstināšanas grafikiem un dažādām nozaru programmām. Budžeta disciplīnas princips ir skaidrs: ja atbildīgā ministrija nespēj atrast nepieciešamos līdzekļus savā esošajā finansējumā, iepriekš pieņemto lēmumu īstenošana būs jāatliek vai jāievieš pakāpeniski.


Papildu spiedienu rada arī valsts apņemšanās aizsardzības jomā. Par to 3. novembrī, uzrunājot Saeimas deputātus, atgādināja Edgars Rinkēvičs. Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz, ka no nākamā gada aizsardzībai jānovirza vismaz 5 % no prognozētā IKP. Prezidents uzsvēra, ka tā ir fundamentāla nepieciešamība, nevis iegriba. Budžeta ietvara likumā Latvijas 2027. gada IKP faktiskajās cenās prognozēts 46,026 miljardu eiro apmērā. Pieci procenti no šīs summas nozīmē aptuveni 2,3 miljardus eiro aizsardzības nozarei.


Mīts par 2,5 miljardiem eiro nodokļu atvieglojumos: cik naudas patiešām var iegūt

Diskusijās par to, kur rast papildu ieņēmumus, nepaaugstinot pievienotās vērtības nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmes, regulāri izskan Valsts kontroles minētā summa — vairāk nekā 2,5 miljardi eiro nodokļu atvieglojumos, kurus būtu iespējams pārskatīt. Tomēr valdības dokumenti atklāj, kāpēc šo skaitli nevar uzskatīt par brīvi pieejamu naudu budžetam.


No kopējās aplēstās atvieglojumu vērtības — 2,683 miljardiem eiro — lielāko daļu jeb 2,066 miljardus veido pensionāru un strādājošo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem. Pensionāru neapliekamais minimums 14. Saeimas laikā tika paaugstināts līdz 1000 eiro mēnesī. Atņemt šos atvieglojumus pensionāriem un ģimenēm ar bērniem būtu politiski ārkārtīgi grūti, un diezin vai kāda koalīcija būtu gatava šādam solim.


Reālāk pārskatāmā atvieglojumu daļa, ko vērtē Finanšu ministrija (FM), ir aptuveni 600 miljoni eiro. Tajā ietilpst samazinātās PVN likmes (171 miljons eiro), uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi (94 miljoni), akcīzes nodokļa atvieglojumi (78 miljoni), nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi (27 miljoni), kā arī iedzīvotāju attaisnotie izdevumi par ārstniecību un izglītību. Taču sākotnējās budžeta aplēsēs iespējamais ieguvums no šo pozīciju pārskatīšanas novērtēts tikai 60 miljonu eiro apmērā gadā, sākot ar 2028. gadu. Atsevišķi tiek apsvērta arī vienreizēja 135 miljonu eiro iemaksa no AS „Latvijas valsts meži” brīvajiem līdzekļiem. Šo naudu gan piedāvāts novirzīt valsts parāda mazināšanai, nevis jaunu izdevumu finansēšanai.


Politiskā aritmētika: kurš gatavs samazināt izdevumus

Nepieciešamība pieņemt nepopulārus lēmumus — pārskatīt ministriju skaitu, samazināt valsts pārvaldes funkcijas un atlikt priekšvēlēšanu solījumu izpildi — palīdz saprast, kāpēc koalīcijas sarunas iestrēgušas un pārgājušas ārpus publiskās uzmanības.


„Es skaidri norādīju, ka mums jārunā par nopietnu budžeta izdevumu samazināšanu. Tas nozīmē arī ilgtermiņā pārskatīt ministriju skaitu un funkcijas, ko uzņemas valsts. Būs jāpieņem arī smagi lēmumi — atsevišķu ieceru īstenošana būs jāatliek līdz brīdim, kad tām būs finansējums,” pēc tikšanās ar „Latvija pirmajā vietā” (LPV) sacīja Andris Kulbergs.


Spēku samērs 15. Saeimā padara Kulberga uzdevumu īpaši sarežģītu. „Apvienotajam sarakstam” ir 41 deputāta mandāts. Turklāt no 5. novembra Kulbergam uz laiku jāuzņemas arī tieslietu ministra pienākumi līdzšinējā valdībā, jo Edvards Smiltēns no ministra amata atkāpās, lai kļūtu par Saeimas priekšsēdētāju.


Kā jau rakstījām rakstā par 15. Saeimas Prezidija ievēlēšanu un pirmajiem balsojumiem, iepriekš valdošā „Jaunā Vienotība” (JV), kas ieguva vien septiņas vietas parlamentā, Prezidijā palika bez pārstāvniecības. Savukārt par Saeimas sekretāri ar 68 balsīm „par” ievēlēja LPV deputāti Ramonu Petraviču. Par priekšsēdētāja biedriem kļuva Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības (NA) un Raimonds Vējonis no AS. LPV līderis Ainārs Šlesers Kulbergam jau publiski piedāvājis savu 17 deputātu atbalstu „profesionāļu valdībai” vai pat mazākuma kabinetam — ar nosacījumu, ka tiks īstenotas stingras reformas un samazināts valsts pārvaldes aparāts.


AS (41 mandāts), LPV (17) un NA (10) kopā ir 68 balsis — tieši tikpat, cik saņēma Petraviča. Tomēr balsojums bija aizklāts, tādēļ skaitļu sakritība pati par sevi nepierāda, ka par viņu balsoja tieši šo triju politisko spēku deputāti. Alternatīva koalīcija ar „Progresīvajiem” (10 mandāti), ar kuriem Kulbergs arī saskatījis līdzīgu izpratni par valsts pārvaldes reformām, un NA nodrošinātu 61 balsi. Savukārt AS un NA divatā būtu tikai 51 mandāts — ļoti trausls vairākums, ar kuru īstenot sāpīgu budžeta izdevumu samazināšanu būtu grūti.


Kulbergs uzsver, ka Saeimas Prezidija vēlēšanu rezultāti nenosaka nākamās valdības sastāvu un ka „visi varianti joprojām ir uz galda”, tostarp mazākuma valdība. Apspriesto iespēju vidū ir AS, NA un JV koalīcija ar 58 mandātiem vai AS un NA sadarbība ar 51 mandātu. Taču 5. novembrī izsludinātā publisko sarunu pauze rāda, ka politisko paziņojumu posms ir beidzies. Nākamajās divās nedēļās partijām būs jāvienojas ne tik daudz par ministru krēsliem, cik par to, kurš uzņemsies politisko atbildību par solījumu atlikšanu simtiem miljonu eiro vērtībā.

#Latvija #Rīga #Saeima #AndrisKulbergs #EdgarsRinkēvičs #AinārsŠlesers #ApvienotaisSaraksts #ValstsBudžets