Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis sūtīt iedzīvotājiem paziņojumus par skaidras naudas iemaksām bankas kontos 2024. gadā. Vēstuļu saņēmēji aicināti izvērtēt iemaksātās naudas izcelsmi un nepieciešamības gadījumā precizēt ienākumu deklarāciju.
Naudas iemaksāšana bankas kontā pati par sevi nenozīmē, ka par šo summu jāmaksā nodoklis. Arī VID vēstules saņemšana vēl neliecina, ka būtu konstatēts kāds pārkāpums.
Saskaņā ar VID 12. novembra paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ik nedēļu plānots nosūtīt vēstules aptuveni 3000 iedzīvotāju. Paziņojumu izsūtīšanu paredzēts pabeigt līdz 2026. gada 18. decembrim. Svētku nedēļā no 16. līdz 20. novembrim vēstules netiks sūtītas.
Kāpēc VID pievērsis uzmanību 2024. gada skaidras naudas iemaksām?
VID salīdzinājis banku sniegto informāciju par skaidras naudas iemaksām ar dienesta rīcībā esošajām ziņām par iedzīvotāju ienākumiem.
Piemēram, ja cilvēks gada laikā oficiāli guvis 5000 eiro ienākumus, bet bankas kontā skaidrā naudā iemaksājis 9000 eiro, šāda neatbilstība var radīt jautājumus. Tomēr tas vēl neko nepierāda. Iespējams, cilvēks izmantojis iepriekšējos gados veidotus uzkrājumus, atkārtoti iemaksājis agrāk izņemtu naudu vai saņēmis līdzekļus no cita likumīga avota.
VID izvērtē ne tikai nodokļu deklarācijās norādīto informāciju, bet arī darba devēju un citu ienākumu izmaksātāju sniegtās ziņas. Reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju gadījumā tiek ņemti vērā arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības.
Tātad vēstules netiek sūtītas visiem banku klientiem. Tās saņem iedzīvotāji, kuru datos VID analīzes rezultātā konstatējis iespējamas neatbilstības.
7000 un 15 000 eiro: ko nozīmē šīs summas?
Latvijā jau darbojas sistēma, kas paredz noteiktas informācijas par fizisko personu bankas kontiem automātisku nodošanu nodokļu administrācijai.
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.^3 pantu bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums sniegt VID informāciju, ja pie viena pakalpojumu sniedzēja kalendāra gada laikā:
- Kopējā skaidras naudas iemaksu summa sasniegusi 7000 eiro.
- Vai arī kontu kopējais debeta vai kredīta apgrozījums sasniedzis 15 000 eiro.
Tie ir divi atšķirīgi kritēriji. Turklāt otrais attiecas uz kontu apgrozījumu kopumā, nevis tikai uz skaidras naudas darījumiem.
Informācijai par 2024. gadu likumā bija noteikts īpašs iesniegšanas termiņš — līdz 2025. gada 1. maijam. Līdz ar to pašreizējā vēstuļu izsūtīšana nav saistīta ar kāda jauna nodokļa ieviešanu. VID analizē informāciju, kas tā rīcībā nonākusi jau iepriekš.
Svarīgi saprast, ka 7000 eiro nav ar nodokli neapliekamais limits un nav arī robeža, kuru sasniedzot cilvēks automātiski kļūst par pārkāpēju. Tas ir viens no sliekšņiem, pie kura bankai rodas pienākums sniegt informāciju VID.
Ja cilvēks kontā iemaksājis 8000 eiro no iepriekš gūtiem un pienācīgi uzskaitītiem ienākumiem, pati iemaksa nerada jaunas nodokļu saistības. Savukārt ienākumi, kas saskaņā ar likumu ir jādeklarē, nezaudē šo statusu tikai tāpēc, ka kontā iemaksātā summa bijusi mazāka par 7000 eiro.
Automašīnas pārdošana, dāvinājumi un agrāk veidoti uzkrājumi
Daudz svarīgāk par bankas kontā iemaksāto summu ir tas, no kurienes nauda iegūta.
VID oficiālajos skaidrojumos minēti vairāki piemēri, kas palīdz atšķirt vienkāršu savu līdzekļu pārvietošanu no jaunu ienākumu gūšanas.
Iepriekš izņemta nauda. Ja cilvēks no sava konta izņēmis 2000 eiro un vēlāk šo summu iemaksājis atpakaļ, atkārtota iemaksa nav uzskatāma par jauniem ienākumiem.
Iepriekšējo gadu uzkrājumi. Skaidrā naudā glabātu ietaupījumu ieskaitīšana bankas kontā pati par sevi nerada ienākumus par 2024. gadu. Tomēr nozīme ir tam, kā šie uzkrājumi savulaik radušies un vai iepriekš izpildītas attiecīgās nodokļu saistības.
Naudas dāvinājumi no radiniekiem. Naudas dāvinājumi no laulātā vai tuviem radiniekiem parasti ir atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Taču lielākas summas atsevišķos gadījumos ir jānorāda gada ienākumu deklarācijā, pat ja nodoklis par tām nav jāmaksā.
Personīgās automašīnas pārdošana. Ja cilvēks pārdod savu personīgo automašīnu un darījums nav saistīts ar saimniecisko darbību, gūtie ienākumi parasti netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr noteiktos gadījumos var rasties pienākums tos deklarēt.
Attiecībā uz 2024. gadu bija spēkā vispārējs nosacījums: ja ar nodokli neapliekamo ienākumu, uz kuriem attiecas šī deklarēšanas prasība, kopējā summa gada laikā pārsniedza 10 000 eiro, tie bija jānorāda deklarācijā. Atsevišķiem ienākumu veidiem ir paredzēti izņēmumi.
Tātad nodokļa maksāšanas pienākuma neesamība vēl nenozīmē, ka ienākumi nav jādeklarē.
Pavisam cita situācija ir tad, ja skaidra nauda saņemta par darbu, pakalpojumu sniegšanu, īpašuma izīrēšanu vai saimniecisko darbību. Šādu ienākumu aplikšana ar nodokļiem jāvērtē atbilstoši konkrētajam ienākumu veidam piemērojamajiem noteikumiem.
Ko darīt, ja VID vēstule jau saņemta?
VID aicina paziņojumu saņēmējus pārskatīt 2024. gada bankas kontu izrakstus un noskaidrot, no kādiem avotiem nākusi kontos iemaksātā skaidrā nauda.
Ja pārbaudes laikā atklājas ienākumi, kurus vajadzēja deklarēt, VID aicina 30 dienu laikā pēc vēstules saņemšanas iesniegt vai precizēt deklarāciju par 2024. gadu.
Tomēr šīs 30 dienas nav jauns likumā noteikts gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš. VID atsevišķi uzsver, ka likumā paredzētie deklarēšanas termiņi par 2024. gadu jau ir beigušies un vēstules saņemšana tos nemaina.
Ja pēc deklarācijas precizēšanas rodas papildu maksājamais nodoklis, tas būs jāsamaksā kopā ar aprēķināto nokavējuma naudu.
Taču iespējama arī pavisam cita situācija.
Ja cilvēks pārbaudījis informāciju un pārliecinājies, ka viņam nav papildu deklarējamu ienākumu, uz automātiski nosūtīto VID vēstuli nav jāatbild. Tāpat nav nepieciešams uzreiz sūtīt bankas kontu izrakstus, līgumus vai citus naudas izcelsmi apliecinošus dokumentus.
Vienlaikus šādus dokumentus ieteicams saglabāt. VID ir tiesības tos vēlāk pieprasīt individuālas pārbaudes laikā.
Ja rodas jautājumi, VID iesaka sazināties ar dienestu EDS sadaļā „Sarakste ar VID”. Arī vēstules autentiskumu visdrošāk pārbaudīt pašā EDS, patstāvīgi atverot oficiālo vietni, nevis izmantojot aizdomīgas saites e-pastos vai īsziņās.
Vai tas nozīmē stingrāku skaidras naudas kontroli?
Pašreizējā VID kampaņa parāda, ka banku sniegtā informācija tiek izmantota ne tikai atsevišķu nodokļu maksātāju pārbaudēm, bet arī plašai automatizētai datu salīdzināšanai ar deklarētajiem ienākumiem.
Tomēr ir būtiski nošķirt trīs dažādas situācijas: banka sniegusi informāciju par naudas apriti kontā, informācijas sistēma konstatējusi iespējamu neatbilstību, un nodokļu administrācija pierādījusi pārkāpumu. Tie ir trīs atšķirīgi posmi, kurus nevajadzētu jaukt.
VID pagaidām nav publiskojis, cik daudziem vēstuļu saņēmējiem patiešām ir nedeklarēti ar nodokli apliekami ienākumi un kādus papildu nodokļu ieņēmumus dienests cer iegūt šīs kampaņas rezultātā.
Tādēļ spriest par kampaņas efektivitāti tikai pēc izsūtīto vēstuļu skaita būtu pāragri.
Iedzīvotājiem svarīgākais ir atcerēties vienu: nodoklis nav jāmaksā tikai tāpēc, ka skaidra nauda iemaksāta bankas kontā. Nodokļu saistības ir atkarīgas no naudas izcelsmes un konkrētajam ienākumu veidam piemērojamajiem noteikumiem. Arī VID vēstule pati par sevi vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir kāds parāds valstij.
