Šonedēļ Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta, kurš pēc 15. Saeimas vēlēšanām ved sarunas par jaunās valdības izveidi, iezīmēja drūmu valsts finanšu ainu. Pēc valdības vadītāja teiktā, Latvija patlaban atrodas uz plāna ledus: tuvākajā laikā valsts budžetā jāpārskata izdevumi 600 miljonu eiro apmērā, savukārt četru gadu laikā nepieciešams samazināt tēriņus gandrīz par trim miljardiem eiro. Uzņēmēju pārstāvju publiskotajos aprēķinos minēti 2,875 miljardi eiro. Starp jomām, kurās premjers saskata iespējas ietaupīt, ir vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu, atvaļināšanas pabalsti, ģimenes valsts pabalsts un atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti.


Simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju šie paziņojumi varēja radīt bažas par gaidāmu sociālo maksājumu samazināšanu. Salīdzinot premjera prezentācijā izskanējušo ar Ministru kabineta oficiālajiem dokumentiem, Finanšu ministrijas (FM) datiem un Valsts kontroles (VK) revīziju secinājumiem, atklājas vairākas būtiskas pretrunas. Pagaidām neviens no publiski apspriestajiem priekšlikumiem par pabalstu pārskatīšanu nav pieņemts likuma formā, tādēļ šādas izmaiņas nevar automātiski stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. Turklāt 2026. gada budžeta izpildes rādītāji neliecina par tūlītēju valsts finanšu sabrukumu, lai gan ilgtermiņa problēmas pastāv. Līdz ar to jautājums nav tikai par nepieciešamību ierobežot valsts izdevumus, bet galvenokārt par valdības izvēlētajām prioritātēm — kāpēc iespējamo ietaupījumu vispirms piedāvāts meklēt arī sociālā atbalsta sistēmā.


Ko īsti piedāvāja Kulbergs, un ko tas nozīmētu iedzīvotājiem?

Otrdien, 2026. gada 10. novembrī, Kulbergs piedalījās kopīgā preses konferencē ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu un Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Viens no premjera galvenajiem argumentiem bija valsts parāda pieaugums līdz 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus Latvijas ekonomika pēdējos desmit gados reālā izteiksmē augusi tikai par 15%, bet pārējo IKP pieaugumu lielā mērā noteikusi inflācija un cenu kāpums. Kulbergs arī atzina, ka iepriekš izvirzītais mērķis līdz 2030. gadam panākt bezdeficīta budžetu vairs nav sasniedzams. Savukārt 2028. gads, pēc viņa prognozēm, būs īpaši sarežģīts, jo samazināsies Eiropas Savienības fondu finansējuma plūsma.


Premjera prezentācijā, kuras vienā no slaidiem bija norādīts, ka Valsts kontrole jau ir parādījusi, kur meklējami līdzekļi, un viņa publiskajos komentāros īpaši izcēlās četras iedzīvotājiem būtiskas jomas:

  • Vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu pārskatīšana, kā arī atsevišķu sociālo maksājumu izvērtēšana, pieļaujot iespēju universālu atbalstu aizstāt ar mērķētāku palīdzību.
  • Ģimenes valsts pabalsts — tā piešķiršanas principu pārskatīšana, lai finansējumu vairāk novirzītu ģimenēm, kurām, pēc valdības ieskata, tas nepieciešams visvairāk.
  • Atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti — Kulbergs norādīja, ka tai ik gadu tiek atvēlēts aptuveni miljards eiro vairāk nekā 220 tūkstošiem cilvēku (2024. gada dati), vienlaikus pieļaujot, ka daļa personu invaliditātes statusu izmanto nepamatoti.
  • Valsts pārvalde — amata vietu skaita samazināšana, atsevišķu atvaļināšanas pabalstu pārskatīšana, iepirkumu un IT projektu centralizācija, ministriju skaita izvērtēšana un Latvijas Attīstības fonda izveide lielo valsts uzņēmumu vienotai pārvaldībai.

Kad plašsaziņas līdzekļos parādījās virsraksti par Kulberga ieceri taupīt, pārskatot nodokļu atvieglojumus un atsevišķus pabalstus, bet pie valdības ēkas tajā pašā dienā notika Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA) rīkotais kultūras nozares darbinieku protests, premjera retorika būtiski mainījās. Iznākot pie protestētājiem, viņš solīja kultūru iekļaut četru galveno prioritāšu vidū. Vēlāk sociālajos tīklos publicētajos video Kulbergs pārmeta žurnālistiem, ka ziņu virsraksti maldina sabiedrību, jo viņš esot minējis tikai apspriežamus piemērus, nevis jau pieņemtus lēmumus.


Latvijas iedzīvotājiem būtiski zināt, ka līdz 14. novembrim neviens no apspriestajiem pabalstu samazinājumiem nav nostiprināts likumā. Valdības budžeta sagatavošanas grafiks paredz iespēju izmantot pagaidu jeb tehnisko budžetu, ja jaunā Ministru kabineta izveide aizkavēsies. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka Latvija 2027. gadu noteikti sāks ar šādu budžetu. Kā 13. novembrī vēstīja LSM, ticamākais jaunās koalīcijas kodols ir Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība. Partija Latvija pirmajā vietā (LPV) solījusi atbalstu, savukārt Jaunā Vienotība un Progresīvie uz nākamo sarunu kārtu nav aicināti. Kamēr likumi nav grozīti, spēkā paliek līdzšinējie pabalstu piešķiršanas nosacījumi un apmēri, tostarp 2026. gadā noteiktais bērna kopšanas pabalsts 298 eiro apmērā par bērnu līdz pusotra gada vecumam.


Ko Valsts kontrole patiesībā secināja par miljardu eiro invaliditātes atbalstam?

Īpašu uzmanību pelnījusi premjera atsaukšanās uz Valsts kontroles secinājumiem par atbalsta sistēmu cilvēkiem ar invaliditāti. LSM 11. novembrī publicētajā skaidrojumā apkopoti janvāra revīzijas dati, kas atklāj daudz sarežģītāku situāciju, nekā varētu šķist no vienkāršota priekšstata par iespēju ietaupīt miljardu eiro.


Valsts kontroles revidenti konstatējuši, ka 2024. gadā valsts invaliditātes ekspertīzei un atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti izlietojusi vismaz 1,039 miljardus eiro jeb 6,4% no valsts budžeta, bet pašvaldības — vēl vismaz 20 miljonus eiro. Taču Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa uzsvērusi, ka sistēmas būtiskākā problēma ir līdzekļu sadalījums. Finansējums pārsvarā tiek novirzīts salīdzinoši nelieliem naudas pabalstiem un pensijām, kamēr cilvēkiem nepieciešamie pakalpojumi — rehabilitācija, aprūpe mājās un transports — ir nepietiekami finansēti un to pieejamība atšķiras atkarībā no pašvaldības. Arī valsts piešķirtais kopšanas pabalsts ir pārāk mazs.


Viens no revīzijā aplūkotajiem iespējamajiem atbalsta pārdales virzieniem attiecas uz cilvēkiem ar III invaliditātes grupu:

  • 2024. gadā cilvēki ar III invaliditātes grupu veidoja 43% no visiem atbalsta saņēmējiem.
  • Latvijā invaliditātes statusu var noteikt, sākot no 25% darbspēju zaudējuma, kamēr lielākajā daļā Eiropas valstu attiecīgais slieksnis ir 40%, bet kaimiņvalstī Lietuvā — 45%.
  • Naudas atbalstam cilvēku ar III invaliditātes grupu ienākumu nodrošināšanai 2024. gadā izlietoti 94,3 miljoni eiro. Tā ir mazāk nekā desmitā daļa no premjera pieminētā miljarda.

Tātad Valsts kontroles ieteikumu būtība ir precīzāk izvērtēt cilvēku individuālās vajadzības un apsvērt atbalsta pārdali par labu tiem, kuriem funkcionālie ierobežojumi ir smagāki. III invaliditātes grupai atbilst darbspēju zaudējums no 25% līdz 59%, un iespējamās izmaiņas galvenokārt skartu personas, kuru darbspēju zaudējuma rādītājs ir tuvāk zemākajai robežai. Cik šādu cilvēku ir, pagaidām nav zināms. Tādēļ visus 94,3 miljonus eiro uzskatīt par potenciālu ietaupījumu būtu nepamatoti. Valsts kontroles revīzija arī neparedz izņemt visu miljardu eiro no cilvēkiem ar invaliditāti paredzētās atbalsta sistēmas.


Vai valsts budžets tiešām ir uz sabrukuma robežas? Ko rāda Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas dati?

Premjera izteikumi par dziļu krīzi jāvērtē arī kontekstā ar ekonomikas rādītājiem, kas publicēti gandrīz vienlaikus ar viņa paziņojumiem. Tajā pašā 10. novembra preses konferencē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nepārprotami atzina, ka centrālā banka nesaskata ļoti dziļu ekonomisko krīzi. Viņa vērtējumā Latvijas galvenā problēma nav ekonomikas lejupslīde, bet gan pārāk lēna izaugsme.


Jau nākamajā dienā, 11. novembrī, tika publiskoti jaunākie dati par nodokļu ieņēmumiem 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos, kas papildina Finanšu ministrijas oktobrī publicēto pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi, kura pamatā ir Valsts kases dati. No janvāra līdz septembrim kopējie nodokļu ieņēmumi Latvijā sasniedza 11,885 miljardus eiro. Tas ir par 559,3 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pieauga par 5,3%, sasniedzot 11,291 miljardu eiro. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi veidoja 3,2 miljardus eiro, kas ir par 249,3 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi sasniedza 2,129 miljardus eiro — pieaugums par 95,8 miljoniem eiro jeb 4,7%.


Vienlaikus konsolidētā kopbudžeta deficīts 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies gandrīz pieckārt — no 502,2 miljoniem eiro 2025. gada janvārī–septembrī līdz 105,6 miljoniem eiro šogad. Tiesa, Finanšu ministrija skaidro, ka budžeta bilances uzlabošanos būtiski veicinājuši Eiropas Komisijas maksājumi par ES fondu un Atveseļošanas fonda projektiem. Turklāt gada pēdējos mēnešos valsts izdevumi tradicionāli pieaug, tādēļ visa gada deficīts tiek prognozēts ievērojami lielāks. Līdz ar to labvēlīgāki starpposma rādītāji nenozīmē, ka ilgtermiņa budžeta ilgtspējas problēmas būtu atrisinātas. Nodokļu ieņēmumu nelielo atpalicību no plāna — par 0,6% jeb 66,7 miljoniem eiro — Finanšu ministrija daļēji saista arī ar pašas valsts pieņemto lēmumu no 2026. gada 1. jūlija noteikt samazinātu PVN likmi 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Šis solis sniedza izmērāmu ieguvumu pircējiem. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka jūlijā salīdzinājumā ar jūniju maizes cenas samazinājās par 5,8%, mājputnu gaļas — par 8%, vājpiena — par 12,8%, bet olu — par 7,6%. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā saruka par 2%. Vienlaikus no 2026. gada 1. jūlija valsts budžetā parādījās jauns ar ES muitas regulējumu saistīts ieņēmumu avots. Pēc beznodokļu sliekšņa atcelšanas sūtījumiem no trešajām valstīm, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, par katru preču pozīciju šādos sūtījumos tiek iekasēta fiksēta muitas nodeva trīs eiro apmērā. Tādējādi muitas nodokļa ieņēmumi deviņos mēnešos pieauguši līdz 68,7 miljoniem eiro.


Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) arī norādījušas, ka ar mehānisku izdevumu samazināšanu par 2,875 miljardiem eiro budžeta problēmas atrisināt neizdosies. Nepieciešama eksporta veicināšana un ēnu ekonomikas mazināšana. Savukārt Kulbergs kā vienu no ekonomikas attīstības mērķiem piedāvā līdz 2030. gadam palielināt nodarbināto skaitu Latvijā par 26 tūkstošiem cilvēku. Pēc viņa aprēķiniem, tas nodrošinātu aptuveni 290 miljonus eiro papildu nodokļu ieņēmumu gadā. Premjers arī iestājas pret Igaunijas izvēlēto nodokļu likmju paaugstināšanas ceļu. Starp viņa piedāvātajiem risinājumiem ir nodokļu stimuli jaunajiem darba ņēmējiem, iespēja vecākiem strādāt nepilnu darba laiku, nezaudējot daļu valsts atbalsta, kā arī pasākumi vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības veicināšanai. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kā šie priekšlikumi ļautu radīt 26 tūkstošus papildu darbavietu laikā, kad privātajā sektorā nodarbinātība samazinās.


Kur valsts meklē ietaupījumus, bet kur jaunus izmaksu ierobežojumus neievieš?

Viena no spilgtākajām pretrunām pašreizējā budžeta taupības kampaņā atklājas, salīdzinot premjera aicinājumus pārskatīt sociālos maksājumus ar viņa vadītās valdības līdzšinējiem lēmumiem par pašas valsts pārvaldes izdevumiem. Kulbergs Ministru kabinetu vada kopš 2026. gada maija, tādēļ viņa valdības jau pieņemtie lēmumi ir būtisks pamats solītās taupības politikas vērtēšanai.


30. oktobrī sabiedriskā medija LSM analītiskais raidījums un redakcija "Kas notiek Latvijā?" publicēja pētījumu par papildu atlīdzības izmaksām valsts sektorā. Tā dati liecina, ka 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos ministrijās un to padotības iestādēs piemaksās, prēmijās un naudas balvās izmaksāti 163,3 miljoni eiro. No šīs summas tieši prēmijām un naudas balvām izlietoti 19,4 miljoni eiro. Pārējo veido dažādas piemaksas, tostarp arī likumā paredzētā atlīdzība par īpašiem dienesta apstākļiem un citiem nosacījumiem. Kopējais papildu izmaksu apjoms bija gandrīz par 7% mazāks nekā gadu iepriekš, turklāt atsevišķiem prēmiju un naudas balvu veidiem ierobežojumi jau bija noteikti spēkā esošajos normatīvajos aktos. Taču pētījumā izgaismojās ievērojamas atšķirības starp iestādēm un jautājums, kādēļ gada nogalē netika ieviesti papildu taupības pasākumi.


Īpaši zīmīga ir notikumu secība, kādā tika apsvērti, bet pēc tam no valdības dokumentiem pazuda priekšlikumi par stingrākiem šo izmaksu ierobežojumiem:

  1. 2026. gada 22. septembrī Ministru prezidents Kulbergs parakstīja rezolūciju finanšu ministram Mārim Kučinskim, uzdodot līdz 29. septembra valdības sēdei sagatavot ziņojumu par izdevumu moratoriju 2026. gada atlikušajos mēnešos. Dokumentā nepārprotami bija pieminēta arī amatpersonu atlīdzība, īpašu uzmanību pievēršot prēmijām un naudas balvām.
  2. 2026. gada 1. oktobrī pēc valdības sēdes Kulbergs izdeva oficiālu uzdevumu visiem ministriem un Valsts kancelejai par taupības pasākumiem ceturtajā ceturksnī. Taču no šī dokumenta bija pazudušas jebkādas norādes uz atlīdzības, prēmiju un naudas balvu ierobežošanu.
  3. 2026. gada 13. oktobrī valdība izskatīja Finanšu ministrijas ziņojumu un pieņēma galīgo lēmumu. Arī tajā nekādi papildu ierobežojumi prēmijām un naudas balvām valsts sektorā netika paredzēti.

Tajā pašā laikā oficiālie dokumenti ļauj izsekot, no kurām budžeta programmām 2026. gada rudenī tika pārdalīti neizlietotie līdzekļi. Saeimas 2026. gada 8. oktobra lēmums "Par Saeimas piekrišanu likumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam noteiktās apropriācijas pārdalei" paredzēja pārdalīt 12 344 850 eiro no ministriju un iestāžu neizlietotā finansējuma uz valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) finansējuma daļa šajā pārdalē sasniedza 2 592 884 eiro. Vairāk nekā 70% no šīs summas jeb 1 820 781 eiro tika pārdalīti no budžeta apakšprogrammas 01.07.00 "Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem". Pati neizlietotās apropriācijas pārdale vēl nenozīmē, ka skolēnu brīvpusdienas būtu atceltas vai to finansējums faktiski samazināts. Lai to apgalvotu, būtu jāzina programmas reālie izdevumi un finansējuma vajadzības. Tomēr šis lēmums skaidri parāda, kurās budžeta pozīcijās valsts atradusi pārvirzāmus līdzekļus.


Koalīcijas vietā — komunikācijas krīze

Šādos apstākļos premjera politiskie oponenti un eksperti arvien biežāk apšauba viņa rīcības konsekvenci. Progresīvo Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pēc koalīcijas sarunām norādīja, ka partijām bez vispārīga solījuma samazināt izdevumus par trim miljardiem eiro nav piedāvāts konkrēts plāns, kurās pozīcijās šie ietaupījumi būtu jāpanāk. Vienlaikus viņš brīdināja, ka nākamajam parlamenta vairākumam nevajadzētu būt atkarīgam no Aināra Šlesera vadītās partijas Latvija pirmajā vietā atbalsta.


Komunikācijas eksperts Ivars Svilāns 12. novembrī LSM sniegtajā komentārā pievērsa uzmanību būtiskai pretrunai premjera vēstījumā. No vienas puses, Kulbergs cenšas pārliecināt sabiedrību, ka valsts nonākusi tik smagā situācijā, ka nedrīkst zaudēt ne mirkli. No otras puses, kopš 4. oktobra vēlēšanām pagājis vairāk nekā mēnesis, bet Latvijai joprojām nav ne jaunas valdības, ne konkrētu likumprojektu piedāvātajiem izdevumu samazinājumiem. Lai gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns 12. novembrī sarunu tempu raksturoja kā pārdomātu un apmierinošu, premjera mēģinājums atbildību par sabiedrības sašutumu novelt uz medijiem izraisīja asu pretreakciju. Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) oficiālā paziņojumā atgādināja Kulbergam, ka valdības vadītājam jāuzņemas atbildība sabiedrības priekšā par saviem izteikumiem, nevis jāuzskata sevi par vienīgo patiesības noteicēju.


Savukārt piektdien, 13. novembrī, neformālajā Eiropadomes (European Council) samitā Dublinā Kulbergs žurnālistu priekšā no Latvijas budžeta problēmām pievērsās ģeopolitikai. Viņš aicināja Eiropu "uzaudzēt lielākas olas" ("grow some bigger balls") un, sekojot Baltijas valstu piemēram, aktīvāk palielināt finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai. Taču Latvijas iekšpolitikā šī politiskā drosme pagaidām izpaužas visai savdabīgi. Valdībai izrādījies vieglāk publiski rosināt diskusiju par invaliditātes atbalsta un bērnu pabalstu pārskatīšanu nekā saglabāt pašas oktobra rīkojumā priekšlikumu par papildu ierobežojumiem prēmijām un naudas balvām valsts pārvaldē.


#Latvija #Rīga #AndrisKulbergs #ApvienotaisSaraksts #Saeima #ValstsKontrole #LatvijasBanka #LatvijasBudžets #LatvijasEkonomika #Pabalsti #Nodokļi