No 2027. gada sabiedriskā transporta biļetes Latvijā varētu kļūt dārgākas. Taču vēl būtiskākas pārmaiņas varētu skart pasažierus, kuri pašlaik drīkst braukt bez maksas. Viens no izskatāmajiem risinājumiem paredz, ka viņiem turpmāk būtu jāsedz 30% no brauciena cenas. Tas varētu attiekties arī uz cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem ar invaliditāti un viņu pavadoņiem.
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi trīs iespējamos sabiedriskā transporta finansēšanas scenārijus 2027.–2030. gadam. Ministrijas vēlamais risinājums paredz saglabāt pašreizējos braukšanas maksas atvieglojumus, paaugstināt biļešu cenas vidēji par 10% un ik gadu piešķirt nozarei papildu 15 miljonus eiro.
Ja papildu finansējumu neizdosies atrast, viena no alternatīvām ir ierobežot valsts kompensāciju līdz 70% no brauciena maksas. Savukārt visstingrākais taupības scenārijs varētu nozīmēt aptuveni 794 autobusu reisu atcelšanu.
Pagaidām neviens no šiem scenārijiem nav apstiprināts. Priekšlikumi vēl tiek saskaņoti, un galīgais lēmums būs atkarīgs no valsts budžeta iespējām.
Kāpēc sabiedriskajam transportam pietrūkst naudas?
Kā 2. novembrī informēja Satiksmes ministrija, valsts bāzes finansējums pasažieru pārvadājumiem kopš 2024. gada nav mainījies un joprojām ir 93,8 miljoni eiro.
Vienlaikus prognozētās sabiedriskā transporta nodrošināšanas izmaksas 2026. gadā sasniedz jau 109,9 miljonus eiro.
Starpība ir 16,1 miljons eiro. Tomēr jāuzsver, ka tas ir salīdzinājums starp pašreizējo bāzes finansējumu un prognozētajām izmaksām, nevis galīgais aprēķinātais 2027. gada budžeta iztrūkums.
Ministrija izmaksu pieaugumu skaidro ar darba samaksas, degvielas, energoresursu un citu pārvadātāju izdevumu sadārdzināšanos.
2025. gadā valsts braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanai novirzīja 26,2 miljonus eiro. Tā ir summa, kas atbilst gandrīz 28% no attiecīgā valsts finansējuma sabiedriskajam transportam.
Tagad valdībai jāizšķiras, kā segt pieaugošās izmaksas: piešķirt vairāk naudas no valsts budžeta, likt pasažieriem maksāt vairāk vai samazināt pārvadājumu apjomu.
Cik varētu maksāt pasažieri, kuri pašlaik brauc bez maksas?
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 414 tiesības izmantot sabiedrisko transportu bez maksas ir arī personām ar I un II grupas invaliditāti, bērniem ar invaliditāti, kā arī bērnu ar invaliditāti un personu ar I grupas invaliditāti pavadoņiem.
Reģionālajā sabiedriskajā transportā bezmaksas braucieni pienākas arī citām pasažieru grupām, tostarp pirmsskolas vecuma bērniem un noteiktām bāreņu kategorijām.
Ja valsts kompensāciju ierobežotu līdz 70% un šo ierobežojumu attiecinātu arī uz pašreizējiem pilnas atlaides saņēmējiem, atlikušos 30% no biļetes cenas viņiem teorētiski nāktos maksāt pašiem.
Latvijas Sabiedriskais medijs LSM, izmantojot pašreizējos tarifus, aprēķinājis, cik šādi braucieni varētu izmaksāt:
- Vilciens Rīga–Liepāja: 2,73 eiro līdzšinējo 0 eiro vietā, ja pilna biļetes cena ir 9,10 eiro.
- Vilciens Rīga–Daugavpils: 2,67 eiro, ja pilna biļete maksā 8,90 eiro.
- Autobuss Rīga–Rēzekne: 3,57 eiro, ja pilna biļetes cena ir 11,90 eiro.
- Pilsētas sabiedriskais transports: no 0,21 līdz 0,54 eiro par braucienu atkarībā no konkrētā tarifa.
Šīs summas ir tikai piemēri, kas parāda iespējamo 70% atlaides piemērošanu. Tās nav apstiprinātas 2027. gada biļešu cenas. Ja vienlaikus pieaugs arī tarifi, faktiskā maksa varētu būt lielāka.
Ko šādas pārmaiņas nozīmētu ģimenes budžetam?
Iedomāsimies ģimeni, kas dzīvo Liepājā un regulāri ved bērnu ar invaliditāti uz ārstēšanu Rīgā.
Ja gan bērnam, gan viņa pavadonim vairs nepienāktos bezmaksas brauciens, viena turp un atpakaļ došanās ar vilcienu pēc pašreizējā tarifa izmaksātu 10,92 eiro.
Ja uz Rīgu jādodas četras reizes mēnesī, ģimenes izdevumi sasniegtu 43,68 eiro mēnesī jeb 524,16 eiro gadā.
Šis ir s100.lv aprēķins hipotētiskam scenārijam, pieņemot, ka pilna biļetes cena ir 9,10 eiro un katrs no abiem pasažieriem maksā 30% no tās. Aprēķinā nav ņemts vērā iespējamais tarifu pieaugums, un tas nav uzskatāms par prognozi attiecībā uz galīgajiem noteikumiem.
Pastāv arī mazāk pamanāms risks. Pašreizējā kārtība paredz, ka skolēni no ģimenēm, kurām piešķirts apliecības «Goda ģimene» statuss, noteiktos reģionālā transporta braucienos var saņemt 90% atlaidi.
Ja arī šai pasažieru grupai maksimālo atlaidi samazinātu līdz 70%, maksājamā biļetes cenas daļa pieaugtu no 10% līdz 30% — tātad trīskāršotos. Ja vienlaikus biļetes cena palielinātos vēl par 10%, šādā nosacītā piemērā pasažiera izdevumi būtu 3,3 reizes lielāki nekā pašlaik.
Kuras pasažieru grupas iespējamās izmaiņas patiešām skartu, pagaidām nav noteikts. Satiksmes ministrija sola atsevišķi izvērtēt priekšlikumu ietekmi uz sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.
Invaliditātes organizācijas iebilst, arī Labklājības ministrija neatbalsta piedāvājumu
Iecere pārskatīt braukšanas maksas atvieglojumus izraisījusi iebildumus no organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti un pacientu intereses.
Invalīdu un viņu draugu apvienība «APEIRONS» brīdina, ka papildu izdevumi par sabiedrisko transportu var apgrūtināt cilvēkiem iespēju nokļūt pie ārsta, uz rehabilitācijas pakalpojumiem, mācību iestādēm vai darbavietu.
Apvienības vadītājs Ivars Balodis uzsvēris, ka pirms lēmumu pieņemšanas nepieciešama pilnvērtīga diskusija ar iesaistītajām organizācijām un priekšlikumu sociālo seku izvērtējums.
Arī Labklājības ministrija iesniegtos risinājumus pašreizējā redakcijā nav atbalstījusi. Tās ieskatā šādas pārmaiņas nedrīkst virzīt bez izvērtējuma par to, kā tās ietekmēs iedzīvotājus.
Īpaša uzmanība jāpievērš pavadoņiem. Ja par biļeti būs jāmaksā gan cilvēkam ar invaliditāti, gan viņa pavadonim, viena nepieciešama brauciena izmaksas ģimenei var pieaugt par abiem pasažieriem vienlaikus.
Vēl viena iespēja — atcelt simtiem autobusu reisu
Satiksmes ministrija izskatījusi arī daudz stingrāku taupības scenāriju, kas paredz nodrošināt pasažieru pārvadājumus tikai pašreizējā valsts bāzes finansējuma ietvaros.
Pēc ministrijas aprēķiniem, bez papildu līdzekļiem šādā gadījumā varētu nākties atcelt aptuveni 794 autobusu reisus. Savukārt pasažieru braucienu skaits gada laikā varētu samazināties par vairāk nekā trim miljoniem.
Publiskotajā informācijā pagaidām nav precizēts, kurus tieši reisus varētu atcelt.
Mazāk apdzīvotās vietās šādas pārmaiņas varētu radīt vēl nopietnākas sekas nekā biļešu sadārdzināšanās. Ja autobuss vairs nekursēs vajadzīgajā laikā, iedzīvotājiem būs jāmeklē cits veids, kā nokļūt darbā, skolā vai ārstniecības iestādē.
Ministrija rosina arī uzlabot pasažieru plūsmas uzskaiti, attīstīt elektronisko biļešu sistēmu un ciešāk saskaņot autobusu, vilcienu un skolēnu pārvadājumu plānošanu. Tomēr izskatītajos publiskajos paziņojumos nav norādīts konkrēts apstiprināts ietaupījuma apmērs, kas ļautu pilnībā segt nepieciešamo papildu finansējumu.
Kas īsti mainīsies 2027. gadā?
6. novembra skaidrojumā Satiksmes ministrija uzsvēra, ka tās vēlamais risinājums ir saglabāt pašreizējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu. Lai to nodrošinātu, sabiedriskajam transportam ik gadu nepieciešami aptuveni 15 miljoni eiro papildu finansējuma.
Ja valsts šo naudu atradīs, esošos atvieglojumus varētu saglabāt. Tomēr arī šajā scenārijā paredzēts vidēji par 10% palielināt parasto biļešu cenas.
Ja papildu finansējumu neizdosies piešķirt, valdībai kopā ar atbildīgajām ministrijām būs detalizētāk jāvērtē iespējas pārskatīt braukšanas maksas atvieglojumus.
Galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Pašlaik nav zināms, kuras pasažieru grupas saglabās tiesības braukt bez maksas, kurām nāksies segt daļu biļetes cenas un kādi tarifi būs spēkā 2027. gadā.
Šis jautājums nav tikai par to, vai biļete maksās dažus centus vai eiro vairāk. Valstij būs jāizlemj, cik lielu daļu sabiedriskā transporta izmaksu tā ir gatava finansēt un vai transports arī turpmāk būs pieejams cilvēkiem, kuriem nav citas reālas pārvietošanās iespējas.
Tiem, kuriem autobuss vai vilciens ir nepieciešams, lai nokļūtu darbā, mācībās vai pie ārsta, tieši sabiedriskā transporta pieejamība būs svarīgākais gaidāmo budžeta lēmumu rezultāts.
#Latvija #SabiedriskaisTransports #BraukšanasMaksasAtvieglojumi
